Katru gadu, sākoties aukstam laikam,
pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts
ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un
nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienests (VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina
iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un
uzstādīt dūmu detektorus!
Katrs 10 ugunsgrēks izceļas bojātas
apkures sistēmas vai tās nepareizas ekspluatācijas dēļ
Kā liecina VUGD
apkopotā informācija, 2016.gadā tika reģistrēti 921 ugunsgrēki,
bet šogad reģistrēti jau 776 ugunsgrēki, kuru iespējamais
iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas
apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.
Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures
ierīču lietošanas dēļ. Ar apkures lietošanu saistītos
ugunsgrēkos pērn gāja bojā 20 cilvēki, bet cieta 40 cilvēki.
Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos
gājuši bojā jau 8 cilvēki, bet cietuši – 52. Ugunsgrēkus,
kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var
novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures
ierīču tehnisko stāvokli.
Pirms katras apkures sezonas jāveic
dūmvada tīrīšana
Ugunsdzēsēji glābēji 2017.gadā
jau 520 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji.
Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu ugunsgrēku.
Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam
kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu,
sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā
gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet
sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.
Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu,
vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz
pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa
biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu
karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu
un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī
visas ēkas aizdegšanos.
VUGD atgādina, ka pirms apkures
sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un
pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts
vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki
zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.
Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra
pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt
ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra
vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz
nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī
visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var
veikt sertificēts speciālists.
Apkures iekārtu un ierīci, kurā
par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā
stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs
nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem
mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un
ventilācijas kanālu pārbaude.
Netīrītas ventilācijas sistēmas
veicina liesmu ātrāku izplatīšanos
Ekspluatējot
mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām
sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu
un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai,
neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie
gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada
aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā
ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to
novērstu, ventilācijas sistēmas, kas
nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar
aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra
ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes
aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.
Pēc remontdarbiem jāveic rūpīga
apkures sistēmas pārbaude
Ja pirms apkures sezonas mājoklī
veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos
attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam
materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās
vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums
no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas
– nav mazāks par 20 cm.
Malkas plītij nepieciešama regulāra
atjaunošana
Ja jums ir malkas plīts, tad
jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns
metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām
nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā
drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi
aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni,
nostiprinot durtiņas.
Dūmu detektors – dzīvības
glābējs!
Lai samazinātu iespēju ciest vai
iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā
arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa
iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām
briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk
ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.
No 2017.gada 1.septembra objektā,
kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50kW, vai tas
atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi
signalizējošs detektors. Savukārt no 2020.gada 1.janvāra visas
dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka
autonomiem detektoriem.
VUGD aicina neatlikt rūpes par savu
drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā arī
paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un
iekārtu tehnisko stāvokli.
