Pārrunā iespējamo rīcību, lai nerastos nevajadzīgi konflikti
Alūksnes un Apes novadā pirmās pārtikas pakas no Eiropas Komisijas (EK) finansētās programmas trūcīgajiem varēs saņemt aprīļa vidū. Trīs mēnešu kavējums vēl ir maza bēda salīdzinājumā ar nepietiekamo pārtikas paku skaitu.
Ar bažām gaida paku sūtījumu
“Pārstāvu organizāciju, kura ir apņēmusies dalīt pārtikas pakas. Taču gribot negribot nāksies uzklausīt nepamatotus pārmetumus no tiem cilvēkiem, kuriem paku nepietiks. Man nav iespēju vērtēt, kam šī pārtika ir vairāk vajadzīga un kam varbūt mazāk. Ir pateikts, ka pakas jādala rindas kārtībā, jo visi nāk ar sociālā dienesta izziņu par trūcīgās personas statusa piešķiršanu,” stāsta Latvijas Sarkanā Krusta Alūksnes komitejas izpilddirektore Ginta Priedīte.
Viņa uzskata, ka noteikti nevajadzētu pakas dot tiem, kuri ierodas alkohola reibumā. Šie cilvēki gan saka, ka pārtika vajadzīga bērniem, bet līdz viņiem tā nenonāk. Dalītājiem nav tiesību kontrolēt, kur paliek pārtikas pakas, tomēr nereti var redzēt, ka tās turpat netālu tiek pārdotas par alkohola pudeli. “Nezinu, kā spēšu sadalīt. Rindā stāv arī mātes ar bērniem. Viņas, protams, ir priecīgas, ja var saņemt pārtikas paku. Bet ja nāksies aiziet bez nekā…” spriež G.Priedīte. Viņa skaidro, ka pārtikas paka pienākas katram ģimenes loceklim, tāpēc tās tiek izdalītas ātri.
Kā noteikt, kam situācija smagāka?
Šogad katru mēnesi saņems 1427 pārtikas pakas Alūksnes un Apes novada trūcīgajiem iedzīvotājiem. Pērn to bija nedaudz vairāk un arī tad pietrūka, bet tagad trūcīgo skaits ir vēl daudz lielāks. Alūksnes novadā vien februārī bija 1900 trūcīgās personas, bet tādas ir arī Apes novadā. Ko iesākt, nezina neviens. Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa spriež, ka pagastos ir vieglāk noteikt, kam vairāk vajadzīga pārtikas paka.
“Varbūt varētu izdalīt trūcīgās personas ar bērniem, lai tās saņemtu pārtikas pakas vispirms. Taču dažkārt vientuļam cilvēkam situācija var būt vēl smagāka, tāpēc tā nebūtu izeja,” secina R.Kalniņa. Viņa iecerējusi ar sociālajiem darbiniekiem pārrunāt iespējamo rīcību, lai nerastos nevajadzīgi konflikti, dalot pārtikas pakas.
Problēmas rada atšķirības aprēķinos
Eiropas komisija līdzekļu sadalei pārtikas programmai izmanto tādu kategoriju kā iedzīvotāji “nabadzības riska grupā”. Tas attiecas uz personām, kuru ienākumi ir mazāki par 60 procentiem no vidējiem ienākumiem valstī. Pēc šiem aprēķiniem Latvijā situācija ir šokējoša – nabadzības riska grupā ietilpst 26 procenti iedzīvotāju, tas ir, vairāk nekā 585 000 cilvēku.
Latvijas Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka šogad trūcīgo skaits valstī varētu sasniegt 200 000. Taču, vadoties no Zemkopības ministrijas apkopotās informācijas, ticis prognozēts, ka pārtikas pakas būs vajadzīgas apmēram 77 000 trūcīgo. Tik daudz to arī tiek nodrošināts.
Interesanti, ka jau vairākus gadus no EK piešķirtajiem līdzekļiem tiek izmantota vien neliela daļa. Tāpēc saprotama ir EK pārstāvniecības Latvijā vēlme šīs problēmas pārrunāt ar visām programmas īstenošanā iesaistītajām institūcijām.
Fakti
* 2009.gadā Latvijai pārtikas programmas trūcīgajiem īstenošanai tika iedalīti 5,5 miljoni eiro. No tiem izmantoja tikai nedaudz vairāk kā ceturto daļu.
* Šogad ir piešķirti 5,12 miljoni eiro, un nav zināms, vai tie tiks izmantoti pilnībā.
