Mārtiņi jeb Mārtiņdiena ir seni latviešu
ziemas sagaidīšanas svētki. Svētki savu vārdu ieguvuši jau
pirms 16. gs. baznīcas Reformācijas no Livonijas ordeņa svinētās
piemiņas dienas par godu romiešu karavīram Mārtiņam. Strautiņu
pamatskolā Mārtiņu svinēšana ir liels notikums, jo tad ikviens
var parādīt savu talantu gan dziedāšanā, gan zīmēšanā, gan
runāšanā, kā arī savas kulināra prasmes.
10. novembrī Strautiņu
pamatskolā svinēja Mārtiņdienu, organizēšana un vadīšana bija
uzticēta 4. klasei un skolotājai Ligitai Medisai. Pasākums
iesākās ar muzikāliem priekšnesumiem no 2., 3. un 4. klasēm.
Sekoja mīklu minēšana, kur par katru pareizo atbīdi tika
pasniegts mazs saldumiņš. Rotaļas, bez tām arī neizpalikt!
Rotaļu galvenais varonis bija gailis, kurš tika nodots roku rokā
mūzikas pavadījumā. “Kāds laiks Mārtiņā, tāds
Ziemassvētkos”, arī ticējumi tika lasīti un pētīti. Pats
gaidītākais mirklis- Mārtiņdienas tirdziņš. Lielākais
tirgošanās un pirkšanas prieks bija novērojams 1. klases bērniem,
jo šādu pasākumu viņi piedzīvoja pirmo reizi un tirgošanās
bija vesels izaicinājums – pašiem jāskaita naudiņa un jārēķina.
Gadījās arī tā, ka gribējās no drauga ko nopirkt un tad nācās
meklēt kādu, kas pieskatītu preci. Visvairāk tika tirgotas
vafeles, kēksiņi, cepumi un picas. Bērnu vecāki bija lielākie
palīgi visiem tirgotājiem, jo kurš gan cits, ka ne mamma un tētis
gatavos šos gardumus, kā arī mazākajiem pārdevējiem sarakstīs
cenrāžus. Skolotāji nāca uz tirdziņu ar maisiņiem un kastītēm,
lai tik varētu no katra skolnieka ko nopirkt. Vecāko klašu bērni
bija lielākie pircēji uzreiz pēc skolotājiem, jo vēlējās
nogaršot visu un pārbaudīt tirgotāju matemātikas zināšanas.
Daudzviet Eiropā tiek
svinēta Mārtiņdiena, svētku tradīcijas, tradicionālie Mārtiņu
ēdieni un ticējumi ir tās lietas, kas atšķiras. Ir cilvēki, kas
šos svētkus neatzīst un nesvin, bet Strautiņu pamatskolā vienmēr
rosīsies tirgotāji, tiks zīmēti Mārtiņdienas gaiļi un minētas
mīklas jeb svinēti Mārtiņi!
