Lauku apsekošana teju pa stundai un roku darba izmantošana
šoruden varētu būt tie instrumenti, kas sekmīgāk ļaus novākt
kartupeļu un dārzeņu ražu, uzsver Latvijas Lauku konsultāciju un
izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
Lielākās problēmas pašlaik sagādā lietus, kas augsni
intensīvi piesātina ar ūdeni. Tā kā rudenī mitruma iztvaikošana
nav tik intensīva kā vasarā, ūdens sastājas laukos, apgrūtinot
ražas novākšanu.
Māris Narvils, LLKC Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības
speciālists: “Masveida ražas novākšana šogad kavējas vismaz
par divām nedēļām, jo aukstuma ietekme bijusi jūtama visu augu
veģetācijas laiku. Kartupeļu, kāpostu, sarkano biešu, burkānu,
ķirbjaugu augšana un arī briešana krietni aizkavējās. Briešana
ir īpaši svarīga ražas saglabāšanā. Riskam pakļautas pašlaik
ir vidēji vēlo un vēlo kartupeļu šķirnes, jo to miza var
pietiekami nenobriest glabāšanai. Tāpat jāseko, lai
galviņkāpostiem izveidojas blīvas galviņas, burkāniem pilnībā
nobriest sakne, izveidojot noapaļotu galu, bet sarkanajām bietēm
jāiegūst šķirnei raksturīgā forma un izmērs.”
Paaugstinātā mitruma dēļ sāk izpausties dažādas slimības –
pelēkā un slapjās puves. Salīdzinoši normāla situācija ir
tikai tajos dārzeņu laukos, kur ievērota pirms novākšanas
paredzētā fungicīdu smidzināšanas programma. Kartupeļu laukos,
kur nav ievēroti intervāli pēdējiem fungicīdu smidzinājumiem
pret lakstu puvi, notiek strauja šīs slimības ierosinātāju
ieskalošanās augsnē, radot augstu risku to inficēšanai. Ūdenim
izspiežot gaisu no augsnes, bumbuļi ne tikai var iet bojā no gaisa
trūkuma, bet arī piedzīvot strauju slapjās puves izplatību.
Ņemot vērā slapjo rudeni, jāparedz
papildus platības dārzeņu apžāvēšanai, domājot par
īslaicīgiem risinājumiem siltā gaisa pievadei, jo šādos laika
apstākļos vāktu ražu nekādā gadījumā nedrīkst uzreiz
ievietot pastāvīgai uzglabāšanai.
Lai veicinātu lauku nožūšanu, jāpārbauda visas ūdens
noteces iespējas – grāvji, caurtekas, bebru darbība, kā arī
jāsadarbojas ar kaimiņiem un pašvaldību.
