No šīs dienas lauksaimnieki, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu
rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un
sagatavotais siens, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra
(LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs var
pieteikties kompensāciju saņemšanai, aģentūru LETA informēja Zemkopības
ministrijā (ZM).
Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD
elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā
iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā
pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija
jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka
minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri.
Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās
zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena
daudzums. Sākot no šīs dienas, informācijas veidlapa ir pieejama ZM,
LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.
Pēc informācijas veidlapas saņemšanas, LLKC un LAD speciālisti trīs
darba dienu laikā veiks individuālu platību apsekošanu, uzaicinot
piedalīties saimniecības pārstāvi. Lauksaimnieks lauku apsekošanu varēs
pieteikt līdz 2.oktobrim.
Lauksaimnieki kompensāciju saņems par 2017.gadā Vienotajā iesniegumā
deklarētajām lauksaimniecības kultūraugu platībām un par 2017.gada
ziemāju sējumiem 2018.gada ražai, kuri apsekošanas rezultātā tiks atzīti
par plūdos pilnībā bojā gājušiem. Kompensāciju par sienu saņems
saimniecības, ja tām LAD dzīvnieku reģistrā ir reģistrēti
lauksaimniecības dzīvnieki zālēdāji, un apsekošanā tiks konstatēts, ka
sagatavotais siens gājis bojā plūdu dēļ.
Zaudējumu apmēru plānots rēķināt, ņemot vērā noteiktās vidējās
izmaksas uz hektāru attiecīgajām kultūrām. Tās tiks segtas daļējā
apmērā. Kopējā kompensāciju izmaksai nepieciešamā summa tiks aprēķināta,
ņemot vērā apzinātās bojā gājušās platības.
Lauksaimniekiem, kuru lauksaimniecības zemes atrodas plūdu skartajos
reģionos, netiks piemērots termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai,
ilggadīgo zālāju rindstarpu izpļaušanai, papuves aparšanai, lai saņemtu
platību maksājumus. Šādas izmaiņas ir ņemot vērā apstākli, ka
nepieciešams ilgāks laiks un resursi, lai apsaimniekotu platības. Tāpat
lauksaimniekiem plūdu skartajos reģionos netiks piemērota minimālās
ražības ieguves prasība saistītā atbalsta saņemšanai par sertificētām
(zālāju, labības, kartupeļu) sēklām un cietes kartupeļiem. Plūdu
nodarītie postījumi meliorācijas sistēmām netiks uzskatīti par pārkāpumu
savstarpējās atbilstības prasību izpildei, un plūdos cietušie netiks
sodīti par minimālo ieņēmu prasības neizpildi – lauksaimnieku
dīzeļdegvielas iegādei, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam. Arī
attiecībā uz projektiem un tajos noteikto mērķu sasniegšanai tiks
vērtēta esošā situācija un pagarināts uzraudzības periods vai piemērotas
atkāpes.
Kā ziņots, valdība nolēmusi 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un
Zemgales izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā, tostarp
Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes,
Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju,
Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes,
Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils
novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no šā gada 29.
augusta līdz 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību
koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta ZM.
Tāpat ziņots, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.
