Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas
gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē turpina ticēt
neticamiem piedāvājumiem un rīkoties nedroši, šodien informējot par
kiberdrošības tēmai veltītu sociālo eksperimentu rezultātiem,
žurnālistiem sacīja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija
Katkovska.
Viņa sacīja, ka Latvijas interneta lietotāju zināšanas par drošību
internetā ir gana augstas, tomēr, kolīdz tās jānodemonstrē praksē, ir
problēmas. “Aptaujājot cilvēkus par to, kā viņi rīkotos dažādās
situācijās, viņi no piedāvātajiem atbilžu variantiem visbiežāk izvēlas
pareizāko, tomēr, kolīdz pārbaudām viņu rīcību reālā situācijā,
saprotam, ka cilvēkiem pietrūkst kritiskās domāšanas, kas ļautu adekvāti
izvērtēt situāciju un nepakļaut sevi riskam,” piebilda Katkovska.
Lai pārbaudītu, kā Latvijas iedzīvotāji rīkojas dažādās reālās dzīves
situācijās, kas ietver sevī potenciālu kiberrisku, Drošāka interneta
centrs turpināja gada sākumā iesākto sociālo eksperimentu sēriju, un
šodien prezentēja trīs eksperimentu rezultātus.
Pirmajā eksperimentā sociālajos tīklos “Facebook” un “Draugiem.lv”
tika izvietots viltus sludinājums par internetā nopērkamiem ceļojumiem
ar ļoti zemu cenu. “Eksperimenta vajadzībām apzināti izveidojām
sludinājumu ar neesošas ceļojumu aģentūras nosaukumu, arī
kontaktinformācija nebija pieejama, bet reklāmā pieminētās viesnīcas
tika izdomātas un sludinājumā redzamās sievietes attēls tika ņemts no
visiem pieejama interneta kataloga,” skaidroja Katkovska.
Četru dienu laikā uz reklāmas uzklikšķināja 1000 cilvēku un,
neskatoties uz aizdomīgi zemo cenu un citām, šķietami viegli aizdomas
radošām niansēm, 60% cilvēku uzticēja viltus aģentūrai savu vārdu,
uzvārdu, epastu un bija gatavi turpināt savas darbības ar bankas kartes
datu ievadi, tomēr šinī brīdī eksperiments tika pārtraukts un cilvēki
tika informēti par to, ka šāda rīcība ir nedroša.
Otrs eksperiments bija orientēts uz jauniešiem, proti, sociālajā
tīklā “Instagram” tika izveidots viltus konts “emojicrazelv”, kas
piedāvāja lejupielādēt lietotni, kas nodrošinātu lejupielādētāju
“Androd” un “Apple” tālruņos foto filtrus un 3D emocijikonas, kādas
pieejamas tikai jaunajā “Apple iPhone X” viedtālrunī.
Četru dienu laikā uz profilā izvietotās saites uzklikšķināja 324
jaunieši, bet 70% no viņiem centās šo lietotni arī lejupielādēt. “Ja zem
saites lēptos vīruss, šie jaunieši būtu inficējuši savus telefonus,”
piebilda eksperte.
Tikmēr trešā eksperimenta laikā kāds “uzticama paskata” pensionārs ar
datoru darbojoties kādā no Rīgas kafejnīcām izveidoja viltus profilu
sociālajā tīklā “Facebook”, kurā uzdevās par 13 gadus vecu meiteni.
“Uzrunājot septiņus kafejnīcas apkmelētājus un lūdzot tiem viņam
palīdzēt atbilstošas profila bildes atrašanā un pievienošanā, tikai divi
atteicās to darīt. Tas parādā cilvēku nezināšanu vai situācijas
nopietnības neizvērtēšanu,” sacīja Katkovska.
Jau ziņots, ka Latvijas Drošāka interneta centrs gada sākumā veica
sociālos eksperimentus “Viltus kastinga aģentūra” un “Tava privātā
informācija uz svešinieka T- krekla”.
Pirmā eksperimenta “Viltus kastinga aģentūra” mērķis bija pārbaudīt,
kā vecāki izturas pret bērnu privātumu internetā. Eksperimenta laikā
sociālajā portālā “Facebook” tika izveidots viltus kastinga aģentūras
sludinājums ar aicinājumu vecākiem pieteikt bērnus neesošai filmēšanai.
Vecāki, kuri atsaucās, pēc tam tika apzvanīti un aptaujāti.
Otrs eksperiments “Tava privātā informācija uz svešinieka T- krekla”
laikā tika veikta trīs 12 un 13 gadus vecu bērnu sociālo tīklu profila
analīze. Ar bērnu vecākiem tika sarunāts, ka bērni drīkst piedalīties
eksperimentā. Mamma paņēma bērnu līdzi uz tikšanos un uz brīdi atstāja
vienu. Bērnu sarunā iesaistīja nepazīstams vīrietis, kam uz T-krekla
bija uzdrukāta par bērnu atrodamā informācija sociālajā tīklā.
Toreiz tika secināts, ka vecāki pārāk vieglprātīgi izturas pret savu
bērnu privātumu internetā, un arī paši bērni tiešsaistē izpauž pārāk
daudz informācijas par sevi.
