Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas.
Latviešu tautas tradīcijās Lieldienas ir tradīcijām bagāti gadskārtu svētki, kuros svin saules un pavasara atnākšanu. Mūsdienās varam brīvi izvēlēties, kā svinēt Lieldienas.
Varam ievērot tikai mūsu senču tradīcijas – krāsot, ripināt olas,
šūpoties, bet varam arī ievērot tikai kristiešu tradīcijas: piedalīties
ciešanu krusta gājienā, doties uz pateicības dievkalpojumu vai tml.
Kristiešu vēsts
Kristīgajā pasaulē Lieldienās ticīgie ļaudis izdzīvo Jēzus Kristus nāvi
un augšāmcelšanos. Tie ir centrālie kristīgās baznīcas svētki.
Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un
nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas
tajā. “Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri
spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām
sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir
augšāmcēlies”,” raksta evaņģēlists Lūka.
Lieldienu jeb Kristus
augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku,
nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski
luteriskā baznīca.
Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākas jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu
sveci – augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām
gaismām, kam seko “aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras
Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.
Šogad pareizticīgo baznīcā Lieldienas svin vienlaikus ar katoļu baznīcu.
Senču svētki
Latviešiem Lieldienas
bija laiks, kad klēts jau bija iztukšota, un laiks, kad sākās pavasara
darbi. Savulaik ar rituālām darbībām zemnieki mēģināja palīdzēt zemes
atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību, kā arī veicināt tās
svētību. Līdz ar sauli ceļas arī ļaudis un tūlīt steidzas mazgāt seju
tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim sevišķs dziedinātājs spēks.
Viena no senākajām Lieldienu rīta izdarībām ir putnu dzīšana. Šī
nodarbība ir vēl saglabājusies latviešu paražās, bet nav vairs sastopama
citās āriešu tautās. Putni nozīmē ļaunumu un slimības; aizdzenot tos
no sētas, laukiem un mājām, cer, ka ar to tiks aizdzītas visas raizes un
ļaunumi. Putnu dzīšana norisinās ar lielu troksni: sit klabatas,
klaigā un šauj, trokšņo un dzied.
Olu krāsošana, ēšana, arī šūpoļu kāršana un šūpošanās ir galvenās
tradīcijas Lieldienās. Olu ēšana nepieciešama, lai augtu apaļš kā ola,
tas attiecas arī uz saimniecībā esošajiem lopiem, dzīvniekiem. Kad saule
Lieldienu rītā paceļas mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties 3 reizes uz
vienu, 3 reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties.
Pirms šūpošanās 3 reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas, tad puiši
meta olas pār kārti, zīlēdami sev mūža garumu, un tikai tad sākās
šūpošanās. Un, jo augstāk šūpojas, jo labāka raža būšot gaidāma.
Jāšūpojas arī tādēļ, lai vasarā odi nekostu.
