Ģeodēziskie punkti ir apvidū nostiprinātas ģeodēziskās
zīmes. Šo punktu sniegtie dati par koordinātēm un augstuma
atzīmēm ir ļoti nozīmīgi būvniecībā, zemes ierīcībā,
nekustamo īpašumu kadastrālajā uzmērīšanā un dažādos citos
tehniskos aprēķinos, tādēļ ģeodēziskos punktus nedrīkst bojāt
un iznīcināt, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību
speciālists Druvis Mucenieks.
Ģeodēziskos punktus iedala grunts zīmēs un sienas zīmēs.
Grunts zīmes centrs var būt virs zemes, zemes līmenī vai arī
vairākus centimetrus zem zemes, savukārt sienas zīme ir iebetonēta
būvju pamatos vai sienā.
Ģeodēzisko punktu kopums veido ģeodēzisko tīklu. Valsts
ģeodēziskais tīkls atrodas valsts aizsardzībā, to izveido un
uztur Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Vietējais
ģeodēziskais tīkls ir piesaistīts valsts tīklam, bet vietējā
tīkla uzturēšanu savā administratīvajā teritorijā saskaņā ar
Ministru Kabineta noteikumiem nodrošina vietējā pašvaldība.
Alūksnes vietējais ģeodēziskais tīkls aptver visu Alūksnes
pilsētas teritoriju un daļu tai piegulošo Alsviķu, Ziemera un
Jaunalūksnes pagastu teritorijas. Apkopojot pašvaldības kartogrāfa
sagatavotos ģeodēzisko punktu apsekošanas rezultātus, konstatēts,
ka apvidū vietējā tīkla pilnveidošanai no kopējā ģeodēzisko
punktu apjoma – 206 punktiem saglabājušies un ir izmantojami 114
punkti jeb 55%. Taču šo punktu ģeodēziskie dati vairs neatbilst
normatīvajos aktos noteiktajām precizitātes prasībām.
Lai esošo tīklu pilnveidotu, nepieciešams sagatavot vietējā
tīkla pilnveidošanas plānu, sakārtot esošos ģeodēziskos
punktus un ierīkot jaunus , nodrošinot savstarpēju redzamību, un
veikt vietējā tīkla uzmērīšanu. Tāpat pašvaldībai,
izvērtējot esošo apbūvi, nākotnes plānojumu un citas
teritorijas īpatnības, jālemj, kādā apjomā atjaunot un
pilnveidot vietējo tīklu.
Alūksnes novada pašvaldība atgādina, ka ģeodēziskajiem
punktiem ir noteiktas ekspluatācijas aizsargjoslas. Aizsargjoslu
likums nosaka aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem, lai
nodrošinātu tiem piekļuvi un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos,
kā arī šo punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un
konstrukcijas nemainību. Aizsargjoslas lielums ap valsts ģeodēziskā
tīkla punktiem ir 50 metru rādiusā ap punktu, ap visiem pārējiem
ģeodēziskajiem punktiem – 5 metri. Šādi punkti arī pārsvarā
atrodas Alūksnes pilsētā.
Aizsargjoslās, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, aizliegts veikt
tādas darbības, kuras traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un
ģeodēzisko darbu veikšanu tajos. Tāpat, aizliegts veikt
saimniecisko darbību vai būvniecību ģeodēzisko punktu
aizsargjoslās bez saskaņošanas ar pašvaldību. Ģeodēzisko
punktu aizsragjoslās ir pieļaujama vienīgi zāles nopļaušana vai
krūmu izciršana, lai uzturētu kārtībā īpašumu.
Tuvāku informāciju par ģeodēziskajiem punktiem var saņemt
Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas 202. kabinetā
vai Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras mājaslapā
(www.lgia.gov.lv).
