Aizsardzības ministrija (AM) Latgalē, Vidzemē un Zemgalē plāno
ieguldīt vairākus desmitus miljonus eiro bruņoto spēku infrastruktūras
projektos, liecina AM iesniegtais ziņojums valdībā.
Latgales reģionā laikā no 2017. līdz 2019. gadam AM plāno veikt
investīcijas infrastruktūras attīstībā aptuveni 7,5 miljonu eiro apmērā.
Minētais investīciju apjoms paredzēts Zemessardzes (ZS) 32.bataljona
Rēzeknē, 34.bataljona Daugavpilī un 35.bataljona Preiļos bāzu
infrastruktūras uzlabošanai, Daugavpils novadā esošā Nacionālo bruņoto
spēku (NBS) poligona “Meža Mackeviči” attīstībai, kā arī radaru pozīciju
izbūvei.
ZS 32.bataljona Rēzeknes militārajā bāzē un ZS 35.bataljona Preiļu
militārajā bāzē paredzēts veikt investīcijas noliktavu infrastruktūras
uzlabošanā, kā arī profesionālā dienesta rotai nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšanā. Kopējais finansējums Rēzeknes bāzes
attīstībai plānots aptuveni 371 000 eiro apmērā, savukārt Preiļu bāzes
attīstībai – 980 000 eiro apmērā.
ZS 34.bataljona Daugavpils militārajā bāzē papildus profesionālā
dienesta rotai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai paredzēts
veikt investīcijas administratīvās infrastruktūras uzlabošanā. Kopējais
finansējums no 2017. līdz 2019.gadam bāzes attīstībai plānots aptuveni
190 000 eiro apmērā.
Tāpat AM sākusi darbu pie reģionāla līmeņa poligonu attīstības. NBS
apmācību infrastruktūras uzlabošanai Latgales reģionā paredzēts attīstīt
poligonu “Meža Mackeviči”, paplašinot tā teritoriju līdz aptuveni 2100
hektāriem un izveidojot jaunas šautuves un apmācību vietas.
Papildu paredzēts slēgt lietošanas līgumu par papildu teritoriju
izmantošanu aptuveni 2000 hektāru platībā. Līdz šim Latgales reģionā nav
ticis izveidots reģionālas nozīmes poligons, kas atbilstu
nepieciešamajām prasībām NBS vienību apmācībai. Ņemot vērā ZS attīstību
un vienību kaujas gatavības nodrošināšanai nepieciešamo apmācību
intensitātes pieaugumu, vajadzība pēc reģionāla līmeņa poligona
attīstības Latgales reģionā tikai pieaug. Nepieciešamās zemes platības
plānots pārņemt AM valdījumā no AS “Latvijas valsts meži”. Pašreiz ir
sāktas sarunas ar “Latvijas valsts meži” par poligona attīstības
projektu, pēc tam tiks precizēts arī pārņemamo teritoriju apjoms un
jaunā poligona robežas. Plānotais finansējums poligona infrastruktūras
attīstībai ir 1,7 miljoni eiro.
Izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības
spējas uzlabošanai Latgales reģionā plānots izbūvēt radaru pozīcijas.
Projektam paredzēts 4,3 miljonu eiro liels finansējums.
Lai gan ZS trešā brigāde aptver arī daļu no Zemgales reģiona un
Vidzemes reģiona, tā skatāma kā vienots veselums, tādēļ būtiski ir arī
citi nozīmīgi infrastruktūras attīstības projekti, kas tiks īstenoti,
lai uzlabotu šīs brigādes kaujas spējas. Papildus jau minētajiem
projektiem ZS trešās brigādes atbalstam paredzēts veikt investīcijas
aptuveni 26 miljonu eiro apmērā.
No iepriekšminētās summas aptuveni 10,5 miljonu eiro plānots ieguldīt
jaunu ZS bataljonu bāzu izveidē Krustpilī un Gulbenē. Savukārt
infrastruktūras attīstībā Aizkraukles un Alūksnes
militārajās bāzēs plānots ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro, bet
noliktavu kompleksa izbūvē Mežāres pagastā, Krustpils novadā – aptuveni
piecus miljonus eiro. Šautuvju attīstībā Latgales reģionā plānots
ieguldīt aptuveni pusmiljonu eiro.
Lai pilnveidotu uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūru, laikā līdz
2021.gadam, piesaistot NATO drošības investīciju programmas
līdzfinansējumu, paredzēts rekonstruēt dzelzceļa rampu Jēkabpilī. Šobrīd
tiek izstrādāts patapinājuma līgums rampas pārņemšanai AM bezatlīdzības
lietošanā.
AM ziņojumā atgādina, ka apzinoties drošības situāciju reģionā un
iespējamos apdraudējumus, lai uzlabotu Zemessardzes reaģēšanas spējas
Latgales reģionā, kā arī palielinātu NBS klātbūtni Latvijas austrumu
daļā, tiek veidota profesionālā dienesta Kaujas atbalsta rota, kura
nodrošinās augstu kaujas gatavību. Rotas izveide ir arī viens no
Valdības rīcības plāna uzdevumiem, kura izpilde jānodrošina līdz
2018.gada beigām. Šī rota būs ZS sastāvā un atbalstīs ZS trešo brigādi.
Šogad jau ir sākta šīs rotas komplektēšana ar personālu, un plānots,
ka rota sastāvēs no 150 karavīriem. Šobrīd lielākā daļa no nepieciešamā
karavīru skaita ir atlasīta, veic pamatapmācības kursu NBS Kājnieku
skolā vai studē Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Neaizpildītas šobrīd
palikušas tikai 26 amata vietas. Kaujas atbalsta rotas personāls pamatā
tiek rekrutēts un atlasīts no Latgales reģiona iedzīvotājiem un
zemessargiem.
Rota tiks dislocēta decentralizēti pa vadiem Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos.
AM ar ziņojumu nākamnedēļ iepazīstinās valdību.
