Alūksnes novada pašvaldība aktualizē investīciju plānu periodam no 2015. līdz 2018.gada beigām. Būtiskākās izmaiņas saistās ar iecerētā veselības veicināšanas centra būvniecību.
Pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite aprīļa tautsaimniecības komitejas sēdē norādīja – tiek precizēts piešķirtā papildu finansējuma apjoms Alūksnes novada vidusskolas un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas remontam. Iekļautas papildu aktivitātes, piemēram, Alūksnes diena Kalnciema kvartālā Rīgā maijā un jauns projekts par atbalstu ģimenēm ar bērniem.
Uzcels pašvaldība un nodos nomā
Tomēr būtiskākās izmaiņas ir, ka precizē divu projektu idejas, kam paredzēts apgūt arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu: par Alūksnes pilsētas rūpnieciskās apbūves attīstības teritoriju otro kārtu, papildinot to ar jaunu aktivitāti par ūdens apgādes sistēmas uzlabošanu Merķeļa ielas teritorijā Alūksnē; veselības veicināšanas centra būvniecība.
“Esam mainījuši veselības veicināšanas centra projekta idejas finansēšanas modeli. Sākotnēji bija paredzēts apgūt ERAF finansējumu kopā ar potenciālā uzņēmēja investīcijām, izveidojot pašvaldības īpašumu – veselības veicināšanas centru. Tagad no šādas ieceres esam atteikušies un pārgājuši uz finansēšanas modeli, kad līdz 85 procentiem būs finansējums no ERAF, atlikušais – no pašvaldības. Tas būs līdzīgs modelis kā Rūpniecības ielas gadījumā, kad pašvaldība pati uzceļ ēku un pēc tam īpašumu nodod nomas izsolē,” skaidro A.Prižavoite.
Meklēs zemi pie Alūksnes ezera
Vairs nebūs noteikts, ka veselības veicināšanas centru jābūvē pilsētas centrā, Lujāna drupu vietā. A.Prižavoite norāda – tas ir tādēļ, ka šajā vietā ir ierobežota apbūves teritorija un nav vietas privātajām investīcijām, kas paredzētas vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā un kam jānodrošina arī jaunas darbavietas, nodarbinot 47 cilvēkus. “Pašvaldība neatrod savas teritorijas, kur varētu būvēt šo centru, tādēļ meklējam zemi pie Alūksnes ezera. Gribam dot iespēju attīstīt Alūksnes ezeru un veselības veicināšanas centru būvēt ezera tuvumā. Sludināsim publisku procedūru, kad Alūksnes ezera krasta zemju īpašniekiem būs iespēja piedāvāt savu zemi apbūves tiesībām pašvaldībai vismaz uz 15 gadiem. Zeme paliks īpašniekam, bet pašvaldība Zemesgrāmatā reģistrēs apbūves tiesības uz šo zemi. Projekta īstenošanas laikā pašvaldība varēs nākotnes objektu izsolīt un meklēt īpašuma nomnieku, kurš papildus veiks savas investīcijas un radīs jaunas darba vietas,” klāsta A.Prižavoite. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers uzsver – tādējādi pašvaldība vēlas paplašināt veselības veicināšanas centra projekta īstenošanas teritoriju.
Vajag baseinu ar SPA zonu
“Es jau sen teicu, ka vajag tāpat kā Šveicē un citviet normālos kūrortos: pilsēta uzbūvē peldbaseinu ar SPA zonām, bērni var izmantot baseinu peldēšanas nodarbībām, cilvēki apmeklē SPA zonas, teritorija “apaug” ar viesnīcām. Šveice tā vienkārši ir izdarījusi! Labākais kūrorts pasaulē, problēmu nav nekādu – guli viesnīcā, ej un peldi baseinā. Uzskatu, ka arī Alūksnē pašvaldībai ir jāuzbūvē baseinu ar SPA zonu. Var dot būvi apsaimniekot investoram, bet uzskatu – pilnīga utopija ir cerēt, ka blakus kāds investors vēl ieguldīs miljoniem eiro! Ja kāds nevar naudu nozagt, iebāzt zem zemes, uzzīmēt to ciparu – neviens piecus miljonus te neguldīs! Alūksnei blakus ir Igaunija, pilna ar SPA zonām, tas tirgus ir izpētīts. Balvos ir peldbaseins, Gulbene arī grasās būvēt baseinu. Tādēļ uzskatu, ka pareizāk ir pašvaldībai Alūksnē uzcelt baseinu ar SPA zonu, viesnīcas pašas “pieaugs” klāt,” pauž Alūksnes novada domes deputāts Ainars Melders. A.Prižavoite norāda – arī Alūksnē vēlas SPA zonu ar peldbaseinu, par viesnīcas celtniecību pašvaldība nedomājot.
Rosina sakārtot drupu
teritoriju
Tehniskais projekts veselības veicināšanas centra būvniecībai vēl nav izstrādāts – šo projektu izstrādās pašvaldība, kad būs mainīta projekta ideja. “Pašvaldībai būs arī jāmeklē uzņēmējs, kurš slēgs nodomu protokolu. Cerība atrast šādu uzņēmēju ir, bet par to vēl pāragri runāt,” saka Dz.Adlers. A.Prižavoite atzīst – daļu no veselības veicināšanas centra projektam paredzētā ERAF finansējuma pašvaldība novirza Merķeļa ielas rekonstrukcijai, tādēļ centra projektam paliks 3,2 miljoni ERAF līdzekļu.
A.Melders uzskata – ja situācija mainās, tad pašvaldībai vajag sakārtot Lujāna drupu degradēto teritoriju pilsētas centrā. “Izdalām naudu un notīrām to vietu!” saka A.Melders. Dz.Adlers iebilst, norādot, ka nevar pārsteigties, jo – ja pašvaldība drupas nojauks un krūmus, kokus izcirtīs, tad šī teritorija vairs nebūs degradēta un tās sakopšanai nevarēs piesaistīt projektu finansējumu.
— Līga Vīksna
