Latvijas
Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija (LOPIA) apkopojusi astoņus
sabiedrībā biežāk dzirdētos mītus par osteoporozi, lai atgādinātu
sabiedrībai par šo trauslo kaulu slimību, kas vecumdienās būtiski var
ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti.Sabiedrības pieņēmumus par osteoporozi
un tās nopietnajām sekām, kliedē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā, Rīgas Stradiņa
universitātes profesors Aivars Lejnieks.
Osteoporoze ir kaulu
slimība, kas nemanāmi attīstās vairāku gadu laikā.Kauli pastiprināti
zaudē minerālvielas – kalciju un fosforu, kļūst poraini un dobumaini,
kaulā veidojas mikroskopiski lūzumi. Ievērojami samazinās kaulu
minerālais blīvums, tādējādi tie kļūst trausli un viegli lūst pat pie
nelielas slodzes vai traumas. Kaulu veselības stāvokli jeb minerālo
blīvumu nosaka ar rentgena osteodensitometrijas metodi. Osteoporoze tiek
diagnosticēta, ja kaulu minerālais blīvums ir vienāds vai lielāks par –
2,5 –tas ir standarta novirzes rādītājs no konkrētā cilvēka
fizioloģiskās normas.
1. Osteoporoze ir sieviešu slimība
Osteoporozi
nevar uzskatīt par sieviešu slimību, jo tā var attīstīties gan
sievietēm, gan vīriešiem. Vienīgā atšķirība, ka sievietēm tā var
progresēt nedaudz ātrāk nekā vīriešiem, jo pastiprināti var sākt
veidoties, sasniedzot menopauzi (Latvijā tās vidēji ir sievietes pēc 50
gadu vecuma). 10 – 15 gadipēc menopauzes iestāšanās var attīstīties
osteoporoze.Savukārt tajā brīdī, kad ir, tā saucamā, vecu cilvēku
osteoporoze (cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma), tā vienādi bieži attīstās
gan vīriešiem, gan sievietēm, un līdz ar to šis saslimstības biežums
izlīdzinās.
Līdz 30 gadu vecumam mēs savus kaulus uzpildām ar
kalciju, taču pēc tam katru gadu pakāpeniski mēs to zaudējam, un tāpēc,
pēc kāda laikai, kauli kļūst trauslāki. Būtiski, ka sievietes, arī
fizioloģiski, nekad nesasniedz tik augstu kalcija uzkrāšanās līmeni kā
vīrieši, tādējādi jau pamatāviņām ir nedaudz zemāks kopējais kalcija
līmenis kaulos, tāpēc par osteoporozes profilaksi jādomā savlaicīgi.
2. Osteoporoze ir dabiska novecošanās pazīme un to nevar novērst
Osteoporoze
ir klīniskā diagnoze un šai slimībai ir dažādas komplikācijas,
piemēram, kaulu lūzumi, kas pamatā ir plaukstas pamatnē, augšstilba
kaula kakliņā vai mugurkaula skriemeļos (biežāk krūšu un jostas rajonā).
Visnepatīkamākie lūzumi ir augšstilba kaula kakliņā, kaut gan arī
skriemeļu un citi lūzumi nav patīkami. Lūzumi nav fizioloģiska norma,
taču kaulu minerālā blīvuma zudums ir dabisks, fizioloģisks process
(sievietes pēc menopauzes zaudē ap 0,5% no svas kaulu masas ikgadu, bet
ir arī tādas, kuras zaudē līdz pat 2% gadā).
Būtiski, vai tas
attīstās līdz patoloģiskam līmenim, piemēram, ar rādītāju – 2,5
standarta deviāciju novirzes, vai saglabājas līdz -1 vai -1,5.
Vistiešākajā mērā to ietekmē cilvēka dzīvesveids – fiziskās aktivitātes
ikdienā, dzīve bez kaitīgajiem ieradumiem,kā arī pareizs uzturs. Cilvēka
organismā jābūt pietiekamā daudzumā kalcijam un D vitamīnam.Teikt, ka
osteoporoze ir fizioloģisks stāvoklis, ir kļūdaini. Par fizioloģisko
stāvokli var saukt kaulu minerālo zudumu saistībā ar vecumu vai pēc
menopauzes, bet osteoporoze ir jau patoloģiska diagnoze, kura var
izraisīt un izraisa, nopietnas veselības problēmas, kas ietekmē
dzīvildzi.
3. Par osteoporozi nav jāuztraucas, kamēr neesi vecs
Par
osteoporozes profilaksi jādomā savlaicīgi. Jauniem cilvēkiem
osteoporoze netiek diagnosticēta, bet var būt sastopamas dažādas
ģenētiskas kaulu problēmas vai nepilnīga kaulu veidošanās, kas varētu
noritēt kā osteoporoze ar lūzumiem utt. Par to, ka var attīstīties
osteoporoze ir jāsāk domāt pēc 30 – 40 gadu vecuma, pārdomājot, vai nav
jāsāk papildus lietot kalcijuvai D vitamīnu. Kalcija norma asinīs ir ar
konstantu lielumu, bet, ja kaut nedaudz mainās (samazinās), tad sāk
strādātparatireoīo dziedzeru hormons, kas, lai nodrošinātu normālu
kalcija līmeni asinīs, ņem kalciju no kauliem. Lai kalcijs asinīs būtu
normāls, nepieciešams, lai tas varētu uzsūkties kuņģa zarnu traktā, ko
mēs saņemam ar uzturu vai saņemot papildu kalciju, bet, lai tas notiktu,
jābūt pietiekošam aktīvamD vitamīnam, kas veidojas no neaktīvās
vitamīna D formas. Ja tas ir zems, tad arī kalcijs būs nepietiekoši, un
tas tiks ņemts ārā no kauliem.
4. Osteoporoze nav nopietna slimība
Pirms
vairākiem gadiem tik veikts pētījums par osteoporozes ietekmi uz
cilvēka dzīves kvalitāti, jo tieši šie rādītāji ļoti būtiski ietekmē
pacienta ikdienas dzīvi. Pētījumā tika iekļauti tādi faktori kā spēja
apģērbties bez citu palīdzības; dabūt kaut ko bez palīdzības; staigāt
bez palīdzības; kāpt pa kāpnēm, nostaigāt 900 metrus.
Pētījumā
piedalījās osteoporozes pacienti ar osteoporotisku kaulu lūzumu. Tika
ņemtas vērā viņu fiziskās spējas pirms un pēc lūzuma.
Kritērijs Pirms lūzuma Pēc lūzuma
Spēja apģērbties bez palīdzības 86% cilvēku 49% cilvēku
Dabūt kaut ko bez palīdzības 90% cilvēku 32% cilvēku
Spēja staigāt bez palīdzības 75% cilvēku 15% cilvēku
Spēja kāpt pa kāpnēm 63% cilvēku 7% cilvēku
Spēja nostaigāt vismaz 900 metrus 41% cilvēku 6% cilvēku
Augšstilba
kaula kakliņa lūzuma gadījumā kvalitatīva dzīve ir tikai 4,5 mēneši
gadā.Ja ir augšstilba kakliņa lūzums, tad dzīves kvalitāte zudusi 62%
cilvēku. Plaukstas pamatnes lūzuma gadījumā dzīves kvalitāte saglabājās
34%. Ja ir skriemeļu lūzums vai lūzumi, tad dzīves kvalitāte saglabājas
32%. Pēc šiem skaitļiem un rādītājiem katram ir jāsaprot, vai tā ir
nopietna slimība, vai nē. Kamēr lūzumi nav notikuši, varētu smīkņāt par
šo slimību, bet, tad kad lūzumi notiek, tad uzskati kardināli mainās.
5. Osteoporozi nav iespējams ārstēt
Mūsdienās
ir pieejami daudz labi specifiski medikamenti, ar kuriem var ārstēt
osteoporozi. Svarīgi ir uzsākt ārstēšanos pirms notikuši lūzumi. Kad
lūzums jau noticis, to sauc par smagu osteoporozi un parasti
iepriekšējais lūzums par 86% palielina nākamā lūzuma iespēju, tādējādi
pirmo lūzuma nevajadzētu pieļaut. Vienīgā problēma ar specifiskajiem
medikamentiem ir tā, ka ārsti un pacienti bieži vien uzskata, ka,
nozīmējot specifisko ārstēšanu, nav nepieciešams lietot kalciju un D
vitamīnu, bet tas nav pareizi. Ir jāsaprot, ka specifiskais medikaments
ir tikai kā cements, kas aizkavē ķieģelīšu sabrukumu, bet kalcijs ir tas
ķieģelis, kurš nepieciešams, lai atjaunotu zudušo kaulu masu.
6. Trausli kauli nevar palikt stiprāki
Trausli
kauli nozīmē, ka ir samazināts kaulu minerālais blīvums. Pirmais
uzdevums šajā gadījumā ir apturēt, lai trauslie kauli nekļūstu vēl
trauslāki un nelūstu. Otrais uzdevums – palielināt kaulu minerālo
blīvumu, lai kalcijs atkal uzkrātos un paliktu kaulā. Kaulu veselības
stāvoklis nekad neatgriezīsies tāds kāds bija 30 gadu vecumā, bet tas
var būtiskituvināties, tās saucamai fizioloģiskai normai. Tas nenozīmē,
ka, ja mēs nevaram atgūt tādu kaulu veselības stāvokli kā jaunībā, ir
jāsamierinās ar trausliem kauliem un jānovēro savu līdzcilvēku kaulu
lūzumi, palīdzotviņiem iekļauties sociālā dzīvē un spējā aprūpēt sevi.
7. Cilvēks var sajust, ka viņa kauli paliek trauslāki
Daudzās
publikācijas tiek aprakstīts, ka kaulu trauslums nav sajūtams, bet savā
klīniskajā praksē, runājot ar pacientiem, kuriem ir osteoporoze, varu
secināt, ka šie cilvēki bieži sūdzas par vispārīgām sāpēm, grūti
definējamām sāpēm kaulos. Tas ir saistīts ar to, ka kaulos mazinās
kalcija daudzums un tiek kairināti kalcija receptori. Uzsākot vienkāršu
regulāru ārstēšanu ar kalciju un vitamīnu D pēc kāda laika šīs kaulu
sāpes mazinās. Arī lietojot specifiskos medikamentus, sāpes mazinās.
8. Ja dzer pienu un vingro, tad osteoporoze nebūs
Ja
cilvēks dzertu pienu vairāk nekā 2, 5 – 3 litrus vai apēstu ½ kg sieru,
vai kilogrammu biezpiena ikdienas, tad, iespējams, tas ir pietiekošs
kalcija daudzums, kas diennaktī ir nepieciešams. Ikdienā ir aktīvi
jāvingro, tomēr, lai gan vingrošana nevar novērst, bet aizkavēt
osteoporozes attīstību. Ja nav fizisko aktivitāšu, tad osteoporoze
attīstās daudz straujāk un smagāk. Obligāti jāatsakās no smēķēšanas!
Vairāk informācijas par osteoporozi, diagnostiku, speciālistiem: www.osteo.lv.
