Ikdienas leksikā bieži pieminam veģetatīvo distoniju, taču
vai par to esam pietiekami informēti un zinoši? Cik nopietna ir šī
saslimšana un kāpēc aizvien biežāk ārsti nosaka šo diagnozi?
Diemžēl arvien biežāk stress, pārslodze, dažādi personīgie
pārdzīvojumi un nepietiekamā atpūta rada paaugstinātu trauksmes
līmeni un ar to saistītās veselības problēmas. Ir nopietni
jāanalizē savs ķermenis un sajūtas – lai arī veģetatīvās
distonijas pirmie simptomi ir gana izplatīti, tomēr vairāku to
apvienojums var norādīt par nopietniem veģetatīvās sistēmas
traucējumiem – nervu sistēmas saslimšanu.
Kas ir veģetatīvā distonija?
Veģetatīvā distonija ir saistīta ar funkcionāliem organisma
darbības traucējumiem – sindroms, kas ietver dažādas izcelsmes
un izpausmes somatisko funkciju traucējumus. Galvas smadzeņu šūnu
pārslodze automātiski pāriet uz muguras smadzenēm, bet no
turienes pa veģetatīvajiem nerviem uz veģetatīvajiem mezgliem,
kas izvietoti gar mugurkaulu. Veģetatīvo mezglu pārmērīga
uzbudināšanās var izraisīt to darbības traucējumus. Veģetatīvās
distonijas gadījumā tiek izmainīts muskuļu tonuss, un, tā kā
veģetatīvā nervu sistēma regulē arī visus iekšējos orgānus,
tajā tiek iesaistītas praktiski visas sistēmas un orgāni,
neatkarīgi no mūsu gribas. Veģetatīvās distonijas gadījumā
traucējumi var rasties vairākās sistēmās un orgānos
vienlaicīgi, biežāk tieši sirds un asinsvadu sistēmas darbībā,
bet patoloģiskas izmaiņas orgānos parasti netiek konstatētas.
Simptomi
Biežākie veģetatīvās distonijas simptomi ir galvassāpes,
elpas trūkums, muguras sāpes, traucēta kuņģa un urīnpūšļa
darbība, slikta dūša, reibonis, sievietēm – menstruālā cikla
traucējumi. Fiziskās izjūtas nereti papildina panikas lēkmes –
bailes nomirt vai sajukt prātā. Lai arī izjūtas ir ļoti reālas
un nepatīkamas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska
saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.
Pacientiem mēdz novērot arī depresiju, nemieru, uzbudināmību,
bieži ir arī seksuālas problēmas. Veģetatīvās distonijas
pacienti jūtas noguruši vai var ciest no bezmiega.
Vienlaicīgi
nav novērojami visi uzskaitītie simptomi, bet gan parasti divi līdz
trīs:
-
Spiedoša sajūta sirds apvidū, sirdsklauves;
-
Straujas asinsspiediena svārstības;
-
Drebuļi, svīšana;
-
Paaugstināta ķermeņa temperatūra;
-
Galvassāpes, reiboņi, slikta dūša;
-
Spiedošas sajūtas kuņģa rajonā;
-
Zarnu funkcionāli traucējumi;
-
Koncentrēšanās traucējumi, pastiprināta uzbudināmība;
-
Biežas garastāvokļa maiņas;
-
Muskuļu spriedze, krampji, roku un kāju trīcēšana;
-
Baiļu sajūta, bezmiegs;
-
Raudulība un aizkaitināmība;
-
Ātra nogurdināmība, vājums, fizisku un psihisku slodžu
nepanesība.
Cēloņi
Ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc psiholoģiski
faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par garīgas veselības
traucējumu.
Biežākie cēloņi mēdz būt:
-
Tuvinieka zaudējums, nāve;
-
Zema pašapziņa;
-
Spriedze vai pārslodze darbā, mājās, attiecībās, arī
skolā -
Trauksmaina attieksme pret dzīvi;
-
Pārspīlēta vēlme būt pirmajam, labākajam, censties
visiem palīdzēt un izpatikt, arī kontrolēt; -
Nepietiekošs laiks fiziskajai un garīgajai atpūtai –
pārgurums.
Ārstēšana
Veģetatīvās distonijas diagnosticēšanas gadījumā ģimenes
ārsts parasti izraksta nomierinošus līdzekļus un iesaka pacientam
vērsties pēc palīdzības pie psihoterapeita vai
psihologa.
Kā palīdzēt sev pašam?
Ja simptomi nav pārāk izteikti un traucējoši, var mēģināt
nomierināties, novērst domas un atpūsties – atslābināties. Te
var palīdzēt garas pastaigas svaigā gaisā un regulāras fiziskās
aktivitātes, tomēr, ja simptomi pastiprinās vai atkārtojas,
noteikti ir jādodas pie ārsta. Ja simptomi ir izteikti, ārsts
visbiežāk izrakstīs nomierinošus līdzekļus, taču svarīgākais
būtu atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un, ja nepieciešams, meklēt
psihoterapeita vai psihologa palīdzību.
