Vai zināt, kas ir veselīgākais, aromātiskākais un izslavētākais garšaugs, ko audzē tepat Latvijā? Bieži vien mēs paši savos dārzos cenšamies to izaudzēt un sagatavot ziemas krājumiem. Tas ir ķiploks! Varbūt esat dzirdējuši, kur ķiploks pārtop konfektē ar izmeklētu garšu un kur ar to notiek citas pārvērtības? Šoreiz runa ir par Raunas ķiploku audzētāju izlolotu ideju par dažādu pārtikas produktu ražošanu no ķiplokiem.
Ķiploks – dārzenis vai
garšaugs?
SIA “Latvijas ķiploks” līdzīpašniece Sintija Rude no Raunas stāsta par savu pieredzi ķiploku audzēšanā un tā vērtīgajām īpašībām. Runājot par ķiploku pozitīvajām īpašībām un ietekmi uz veselību, S.Rude uzsver tajos esošās bioloģiski aktīvās vielas – vitamīnus, fitoncīdus un citas, kas ir nozīmīgas cilvēka dzīvībai un veselībai. “Principā mēs varētu ēst ķiplokus vien!” ar humoru teic S.Rude.
Pašos pirmsākumos ķiplokus izmantoja tikai kā ārstniecisko līdzekli, bet vēlāk tos sāka audzēt sakņu dārzos, izmantojot galvenokārt kā garšaugu. Visvairāk būtu jāizceļ ķiplokā esošie fitoncīdi, kas rūpējas par cilvēka organisma imunitāti, kā arī cīnās ar nevēlamo mikrobu ietekmi uz to, un vērtīgie vitamīni, kas stiprina organismu un aizsargā pret infekcijām. Ir pierādīts, ka, ķiplokus ēdot regulāri, var cīnīties ar vēža šūnu attīstību, aizkavēt trombu veidošanos un izvadīt no organisma kaitīgo holesterīnu. “Sensenos laikos vergiem bija jāēd ķiploki, lai saglabātu veselību un iegūtu enerģiju,” saka S.Rude.
Apņēmība audzēt savus
ķiplokus
S.Rude vairākus gadus darbojusies lopkopībā un laukkopībā, līdz sākusi audzēt ķiplokus. “Pati ēdu ķiplokus un sākumā izmantoju tikai veikalā pirktos, līdz sāku pētīt, kāpēc Latvijā neaudzē ķiplokus tik daudz kā pārējos dārzeņus. Visu izpētot par ķiploku audzēšanas vēsturi un audzēšanas tradīcijām Latvijā, tā vērtīgajām īpašībām, es nolēmu, ka tas būs garšaugs, kuru audzēšu savā dārzā un katru dienu ēdīšu,” stāsta S.Rude. Līdz ar atziņu, ka ķiploks ir tik garšīgs un vērtīgs, viņai radusies apņēmība ķiplokus audzēt vairāk nekā tikai savām vajadzībām, un viņa pievērsusies lauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai. S.Rude audzē tik daudz ķiploku, lai var pašu spēkiem ar rokām iestādīt, apkopt un nav jāizmanto ķīmija un lauksaimniecības tehnika, kas rada izplūdes gāzes un negatīvi ietekmē vidi. Viņas saimniecībā audzē tikai ziemas ķiplokus, jo vasaras ķiplokus izaudzēt un uzglabāt neizdevās, taču ir vēlēšanās atjaunot to audzēšanu.
Pesto, sāls un karameles
Pārtikā izmantojamas visas ķiploka daļas – ne vien daiviņas, bet arī pirmās pavasara lapas, ziedkāti un vēlāk rudens pusē arī ziedi. Ir ziemas, vasaras un universālie ķiploki, un katrai no šīm grupām audzēšana atšķiras. Svarīgs ķiploku ieguves posms ir novākšana un kaltēšana, kam izmanto šķūņaugšas un nojumes, kur ir kārtīgs caurvējš. S.Rude no ķiplokiem ražo arī ķiploku ziedu pesto, ķiploku sāli, marinētus un kaltētus ķiplokus, karamelēm līdzīgas ķiploku konfektes ar ingvera un medus garšu, ar ogu un augļu garšām un citus vērtīgus produktus.
Fakti
Ķiploks pirmo reizi pieminēts mūsu ēras 1.gadsimtā grieķu zinātnieka Dioskorīda darbā “Materia medica”. Līdz 16.gadsimtam tas bija viens no galvenajiem izziņas avotiem, kurā ķiploki kopā ar kāpostiem, pastinakiem, selerijām, dillēm, sīpoliem, ķimenēm un citiem augiem nodēvēti par ārstniecības līdzekli. Ķiploki satur vitamīnus, minerālvielas, sēra savienojumus saturošu eļļu. Tiem piemīt fitoncīdu iedarbība. Tautas medicīnā ķiplokus izmanto kuņģa un zarnu trakta funkciju veicināšanai, sirdsdarbības stimulēšanai, asinsvadu paplašināšanai. To preparāti tiek izmantoti hipertonijas, aterosklerozes un citu saslimšanu ārstēšanai. Plaši ķiploku preparātus lieto veterinārijā, bet svaigu ķiploku esenci – homeopātijā.
Avots: Dailonis Pakalns “Ārstniecības augi”, Avots, 1992
