Alūksnes novada jaunieši savu balsi jau ir pauduši – pirms pašvaldību vēlēšanām viņi piedalījās izmēģinājuma vēlēšanās jeb Signālvēlēšanās. Kāds būtu Alūksnes novada pašvaldības domes sastāvs, ja to varētu ievēlēt vien 16 un 17 gadus veci jaunieši, uzzināsim 7. jūnijā pulksten 20.01 – pēc iecirkņu slēgšanas oficiālajā vēlēšanu dienā. Paši jaunieši atzīst, tā bija laba iespēja iepazīt vēlēšanu procesu un sagatavoties brīdim, kad balsot varēs oficiāli.
Alūksnes vidusskolas 10.a klases skolnieks Deniss Ņikitins uzskata, ka Signālvēlēšanas būtiski neatšķiras no īstajām vēlēšanām. “Manā uztverē tās ir tādas pašas kā parastās – neredzu, ar ko tās atšķiras. Jā, šogad vēlēšanās vēl nevarēšu piedalīties, jo man ir tikai 17 gadi, bet vismaz varēju pamēģināt. Līdzko sasniegšu pilngadību, vēlēšanās noteikti piedalīšos,” atzīst jaunietis. Gatavojoties Signālvēlēšanām, viņš rūpīgi izlasījis visas partiju programmas. “Man ir divi favorītsaraksti – partijas, kuru redzējums vislabāk atbilst tam, kādu es vēlētos redzēt Alūksnes novadu,” teic Deniss.
Jaunietis vērtē, ka, iepazīstoties ar partiju programmām, pārsteidza līdzības vairākās. “Gandrīz visām solījumi ir vienādi. Sanāk, ka balso par to pašu, atšķiras tikai partiju nosaukumi,” saka Deniss. Viņš secinājis, ka programmās gandrīz netiek pieminēti jaunieši. “Ir runa par izglītību un apmācību, bet tas tomēr nav gluži tas pats, kas tieši jauniešu intereses,” saka viņš.
Pirmais solis politikā
Viņa klasesbiedrs Matīss Kabluks atklāti atzīst, ka pagaidām Signālvēlēšanām neredz lielu jēgu, jo trūkst dziļākas izpratnes par politiskajiem procesiem. “Mēs paši vēl īsti nezinām, ko gribam, tāpēc arī nav skaidrības, par ko būtu jābalso. Vai pēc gada būs citādi? Diez vai,” saka viņš. Tomēr Signālvēlēšanās jaunietis piedalījās un balsoja par savu favorītu. Viņaprāt, Alūksnē jauniešiem trūkst izklaides iespēju, un kā vienu no nesaprotamiem pašvaldības lēmumiem Matīss min Alūksnes vidusskolas slēgšanu, to pievienojot Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai. “Īsti nesaprotu šo reformu – kāpēc pilsētā nevarētu pastāvēt gan vidusskola, gan ģimnāzija? Protams, tas rada satraukumu, jo šobrīd pats mācos vidusskolā,” viņš saka.
Savukārt Katrīna Jakubovska atzīst, ka izvēli Signālvēlēšanās izdarīt nebija grūti, un arī pats balsošanas process šķitis vienkāršs un saprotams. “Bija interesanti – kaut kas jauns. Nekad iepriekš neko tādu nebiju darījusi,” saka jauniete. Viņa ir pārliecināta – līdzko sasniegs 18 gadu vecumu, vēlēšanās noteikti piedalīsies, jo uzskata to par katra pilsoņa pienākumu. Katrīna atceras, ka bērnībā vecāki mēdza ņemt viņu līdzi uz vēlēšanu iecirkni, un tieši viņa iemeta aploksni urnā. Mājās gan par politiku daudz nerunā – arī par to, par ko vēlēšanās balsos viņas vecāki, konkrētas sarunas nav notikušas. “Varbūt kāda frāze izskan, bet tā, lai stingri pateiktu – jābalso par to vai to, tā nav bijis,” piebilst viņa.
Skolēni pēta partiju solījumus
Alūksnes vidusskolas vēstures un sociālo zinātņu skolotājs Vadims Savkovs uzskata, ka Signālvēlēšanas ir labs instruments, lai jauniešiem veidotu izpratni par politiku un vienlaikus uzlabotu pašvaldības politikas kvalitāti. “Signālvēlēšanas ir nepieciešamas – rietumu pieredze šajā jomā ir laba un ir vērts to izmantot. Latvijā šobrīd tas ir eksperimentāls projekts, un mēs esam viens no 15 novadiem, kur tas notiek. Partiju programmas pētījām gan mācību stundās, gan to darīja jaunieši paši mājās, un šī izpēte ļāva izdarīt vairākus būtiskus secinājumus. Piemēram, pēc vērtēšanas metodikas skaitījām, cik bieži programmās tiek pieminēts vārds “jaunieši”, un atklājām, ka dažās programmās tas nemaz neparādās. Ja tiešas atsauces nebija, meklējām līdzīgus vārdus, piemēram, “bērni” vai “skolēni”. Vienā no sarakstiem bija solītas brīvpusdienas, kas, iespējams, būtu aktuālas tieši jauniešiem,” stāsta skolotājs.
V. Savkovs uzskata, ka Signālvēlēšanas ir vērtīga pieredze gan jauniešiem, gan arī politiķiem. “Vēlēšanu dienas vakarā viņi vispirms redzēs rezultātus – kā balsoja jaunieši. Mani īpaši interesē, cik liela būs jauniešu līdzdalība, jo, tāpat kā oficiālās vēlēšanas, arī šīs ir brīvprātīgas. Nevienam nevaru uzspiest, un nav iespējams arī pārbaudīt, vai kāds tikai izlikās balsojam. Tomēr man gribētos, lai piedalās visi, jo uzskatu, ka vēlēšanas ir pienākums. Pat tad, ja šķiet, ka nav par ko balsot, ir jāiet un jāizvēlas mazākais ļaunums,” saka viņš. Skolotājs savā dzīvē nav piedalījies tikai vienās vēlēšanās – pirmajās pēc pilngadības sasniegšanas, bet turpmāk vienmēr. Viņš arī pats kandidējis gan pašvaldības, gan Saeimas vēlēšanās. “Jauniešu viedoklis man ir svarīgs, un zinu, kā viņus ieinteresēt. Šobrīd sevi neredzu ne vietējā, ne valsts mēroga politikā, taču nākotnē iespēju kandidēt neizslēdzu,” teic V. Savkovs.
Bez balsojuma – bez tiesībām sūdzēties
Viņaprāt, Signālvēlēšanas ir efektīvs veids, kā veicināt vēlētāju aktivitāti, kas arvien samazinās. “Ja aktivitāte ir zema, tas var nozīmēt divas lietas – vai nu cilvēkus viss apmierina, vai arī viņi netic politiķiem. Jautājums ir – kāds ir īstais iemesls?” vaicā V. Savkovs. Runājot par pašvaldību vēlēšanām, viņš norāda, ka tās galvenokārt ir saistītas ar saimniecisko pārvaldību. Viņš nenoliedz, ka daudzās partiju programmās ir līdzības. “Šādā situācijā jāvērtē cilvēki sarakstos – jāizvērtē viņu paveiktais vai nepaveiktais un pēc tam jāizdara izvēle, par ko balsot,” iesaka skolotājs. Viņš ir pārliecināts – balsot jāiet, lai pēc tam nevajadzētu sūdzēties par notiekošo. “Atdod savu balsi par to, kas tev ir svarīgs, vai vismaz par mazāko ļaunumu. Ja neesi balsojis, pēc tam nevari sūdzēties, ka pie varas ir tie, kas tev nepatīk,” norāda pedagogs.
