Alūksnes likteņstāstus iemūžinās grāmatā.
Alūksnes likteņstāstus iemūžinās grāmatā
Alūksnes rajona politiski represēto apvienības “Sarma” biedriem Ziemassvētku pasākumā bija gan svētku sajūta, gan gandarījums par šajā gadā paveikto.
“Esam bijuši visos rajona pagastos, kur dzīvo izsūtītie, lai tiktos ar viņiem un uzklausītu atmiņu stāstus. Ir uzfilmētas 166 intervijas, kuru ieraksts ilgst 3278 minūtes. Iecerēts sagatavot turpinājumu dokumentālās filmas “Salauzti mūži atmiņās sāp” pirmajai un otrajai daļai, kurās ir aptverta tikai daļa likteņstāstu,” informē apvienības vadītāja Dzidra Mazika.
Ieklausās biedru atmiņās
Iespējams, ka ar kādu politiski represēto ir runāts atkārtoti. Taču tas nenozīmē, ka var atkārtoties jau stāstītais. Dz.Mazika uzsver, ka politiski represēto mūžs ir bijis bagāts dažādiem notikumiem, tāpēc vienā reizē nav iespējams tos pat pieminēt. “Neesmu profesionāla žurnāliste, bet man sirds liek to darīt. Operators ir Ivars Hamanis. Iespēju nokļūt pie intervējamajiem deva Valdis Banka, kas ar savu mašīnu mūs veda,” norāda Dz.Mazika.
Viņu šie braucieni ir ļoti bagātinājuši. Uzklausot likteņbiedrus, radies secinājums – latviešu tauta ir stipra, pat ļoti stipra. “Lai izietu Golgātas ceļus, pārdzīvotu pazemojumus, badu, sāpes un vēl saglabātu gaišumu, ir vajadzīgs milzīgs gara spēks,” uzsver Dz.Mazika.
Taps vairākas filmas
No videokasetēs safilmētā materiāla tiks veidotas vairākas filmas. Apvienība “Sarma” kopā ar Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeju izstrādāja projektu, taču Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu nesaņēma. Nauda ir nepieciešama, lai filmās uzņemto materiālu ierakstītu diskos. “Tomēr cerības vēl ir, ka izdosies saņemt atbalstu. Ir vajadzīga uzņēmība, lai to rastu citur,” spriež Dz.Mazika. Viņa ir apņēmusies darbu turpināt. Filmas būs vairākas: par izsūtītajiem, par tiesātajiem, par leģionāriem filtrācijas nometnēs un par ieslodzītajiem Salaspils koncentrācijas nometnē. Turklāt tiks izdota atmiņu grāmata, kurā varēs izstāstīt vairāk nekā filmā. Tās būs piemiņas zīmes Alūksnes rajona cilvēkiem.
Vērtē piemiņas vietu
Nesen apvienības biedri Rīgā, Dailes teātra foajē, iepazinās ar piedāvātajiem projektiem piemiņas vietai politiski represētājiem pie Okupācijas muzeja. Konkursā pirmo vietu ieguvušais projekts ar devīzi “Vēstures taktīla” daudziem nelikās labākais. “Man patika Gunāra Birkerta projekts “Liesmojošā brīvība”. Tajā ir sērojošas latviešu māmiņas tēls, kas ir visiem tuvs un saprotams. Vienā pusē simboliski attēloti izsūtītie, otrā aiz dzeloņstieplēm – ieslodzītie. Iespaidīgi!” vērtē Dz.Mazika. Turklāt gada skaitlis 1991 un liesma atgādina, kā tika izcīnīta brīvība.
Viņa atzīst, ka arī pirmās vietas ieguvēja iecere nav slikta. Iespējams, ka padziļinātu emocionālo iespaidu radīs skaņu vibrācijas, ko radīs sarkanā metāla plāksne. Tā simboliski atgādinās vagonus, kuros tika izvesti represētie. G.Birkerta projektētā piebūve “Nākotnes nams” pretstatā tumšajai muzeja ēkai un Strēlnieku laukums tiek saglabāts.
