Liela daļa iedzīvotāju šovasar priekšroku dos nevis braucieniem uz tālajām zemēm, bet gan ceļošanai pa Latviju, tādēļ jauna tūrisma sezona lauku tūrisma mītnēm solās būt labvēlīga, prognozē asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele. Par atpūtas iespējām Latvijas laukos jau tagad aktīvi interesējoties arī ārzemnieki – arī tas ļauj cerēt uz labākiem rezultātiem nekā pērn.
– Kā lauku tūrisma nozare pārdzīvoja ziemu? – Tiem, kas pie kalniem, bizness šogad gāja ļoti labi. Sniegs lauku tūrismam ir pozitīva parādība. No Kolkas puses dzirdēju, ka viņiem šis gads bija pat labāks nekā iepriekšējais. Protams, grūti ir lielajiem, kas orientējušies uz lielām kompānijām un darba kolektīviem, šādas mītnes meklē jaunu auditoriju – tiem ir gājis ļoti grūti. Mazajiem, kas vienmēr ir bijuši atkarīgi tikai no individuāliem ceļotājiem vai nelielām grupām, negāja slikti. Ļoti smags bija pagājušā gada sākums, kad cilvēki nesaprata, ko tagad var atļauties un ko – ne, bet pēc tam viss aizgāja normālā ritmā. Jāatzīst, ka lauku saimnieki ļoti pazemināja cenas – vidēji par 30–35%, tāpēc viņi arī atguvuši savus viesus. – Kā šajā gadā mainījās vidējā saimniecība un vidējais tūrists, viņa prasības? – Daļa tūristu pazuda vispār, tie bija tie, kuri nebija īsti ilgtspējīgi, kuri iepriekš pēkšņi bija kļuvuši bagāti. Paliek labākā daļa, kas tiešām grib atpūsties, baudīt lauku piedāvājumu. Tie, kas brauc tagad, ļoti novērtē, ko viņi saņem. Neapšaubāmi ļoti augusi saimnieku viesmīlība. Katrs klients viņiem ir zelta vērtība. Protams, ir tādi, kam neiet spīdoši, bet tā nav lielāka daļa. Jā kādam iet ļoti, ļoti slikti, tad tam vienmēr ir kāds pamatojums. Protams, šoziem ļoti lielu lomu spēlēja Rīgas tuvums, tāpēc labāk gāja tām saimniecībām, kas atrodas ap 100 kilometru attālumā no Rīgas vai no citām lielām pilsētām. Ir arī daudz personisku iemeslu, kāpēc kādam bizness nesokas. Iespējams, attieksme pret klientu ir bijusi vīzdegunīga, un saimnieks nav ieguvis pastāvīgo klientu loku, jo 2009. gads kā neviens iepriekšējais ir bijis pastāvīgo klientu gads. Dabūt jaunu klientu bija ļoti grūti.Bija saimniecības, kas bija iekritušas kaut kādā depresijā ne jau lauku tūrisma biznesa dēļ, bet sakarā ar izmaiņām ģimenes locekļu ienākumos, un tas iespaido attieksmi pret viesi. Tikko tu esi negatīvs, viesis to uzreiz jūt. – Vai jūtat, ka normatīvais slogs, kas jāiztur lauku uzņēmējiem, pēdējā gada laikā ir kļuvis vieglāks?- Kas attiecas uz normatīvo slogu, nekas īpaši nav mainījies. Iespējams, ir mainījusies attieksme pret uzņēmēju. Bet tas, manuprāt, ir tāpēc ka ierēdņu armija ir ļoti samazinājusies. Tajā pašā laikā kontrolējošo iestāžu attieksme ļoti atšķiras katrā reģionā. Vienā tās ir ļoti pretimnākošas, savukārt otrā – viss ir pa vecam. Vienā iestādē, neteikšu, kurā, mums teica: liecieties mierā, mēs jūs nepārbaudīsim, mums nav resursu. Ļoti skrupulozi skatoties, tas nav baigi labs risinājums, bet vidusceļu vajadzēja atrast. Piemēram, tajā pašā pārtikas kontrolē – izdarīt izņēmumus kaut kādiem nacionālajiem ēdieniem vai tiem ēdieniem, kuru receptes ir saglabājušās autentiskas vai tuvu tam. Bet nekādu tādu atlaižu nav. – Tā kā situācija ar ēdināšanas pakalpojumiem nav mainījusies?- Nu mēs vairs nekliedzam. Jo PVD attieksme tiešām mainījusies, kaut tas arī atkarīgs no reģiona. Bet bija vesela rinda ar prasībām. Piemēram, no Latgales reģiona man zvanīja saimnieki, kas ir amatnieki. Viņiem ir sava asociācija, un viņi taisa amatnieku dienas. Viņi ir arī dziedātāji un dzied savas Latgales tautasdziesmas. Parādās AKKA/LAA un pasaka, ka jāpērk licence, jo tas ir publisks pasākums un viņi publiski dzied. Bet ideja bija, ka cilvēki sanāk kopā un dzied Latgales tautasdziesmas. Līdz kam tad mēs varam aiziet, ja amatniekiem jāpērk licence, lai savas asociācijas pasākumā varētu dziedāt tautasdziesmas? Nezinu, ar ko tas beidzās, bet ceru, ka tas nebija precedents nākamajām reizēm. Beidzot panācām būvnormatīvu izmaiņas, jo mazajām apbūvēm tie bija ļoti neloģiski. Palaikam parādās absolūti neelastīga VID attieksme. Atskaišu aizpildīšana, manuprāt, vēl joprojām ir drausmīgi sarežģīta. Tas nav normāli, ka pēc konsultācijas jāiet fiziski, un mazam uzņēmējam nav izstrādātas vadlīnijas, kur būtu uzrakstīts, kā tev tās rindiņas jāaizpilda. Man bija veiksme pusgadu padzīvot Kanādā, kur katrā pastā par brīvu var paņemt tās vadlīnijas par to, kā jāpilda deklarācija. Un vesela rinda ar ierēdņiem to Latvijā līdz šim nav spējusi izdarīt. -Kādas ir jūsu pozīcijas attiecībā uz iespējamu PVN samazināšanu?- Ceturtdien tūrisma nozares pārstāvji kā reiz bija pie premjera, lai runātu par to. Tikšanās bija ļoti pozitīva, jo premjers uzklausīja reālo situāciju no pašas nozares, nevis no vienas partijas. Protams, vislielāko iespaidu PVN atstāj uz viesnīcām, īpaši – Rīgas. Tā problēma ar PVN ir tāda, ka nevar teikt, ka mūsu cenas ļoti atšķiras no igauņiem – mēs to vienkārši nevaram atļauties, jo jākonkurē. Jā, igauņiem vēl ir iespēja par 10% iedot atlaidi, un mums tādas nav. Tas, uz kā rēķina Latvija nolaiž cenu, ir serviss un kvalitāte, kas ir diezgan kliedzoši. Viena tūroperatora pārstāvis, kurš nesen viesojās Rīgā, mums teica tā: četrzvaigžņu viesnīca, kur viņš palika, nevar nodrošināt nepieciešamo līmeni par to cenu, ko viņa piedāvā. Tas nozīmē, viņš saka, ka es pēc tam saņemšu kaudzi ar pretenzijām. Mēs mēģināsim pierādīt ar skaitļiem, ka, ja PVN samazinās līdz 10%, valsts dabūs atpakaļ to pašu naudu sociālajā un ienākumu nodoklī. Tas nozīmē, ka tiktu pieņemti jauni darbinieki, un tas ir ļoti nepieciešams. Viens cilvēks fiziski nevar apkalpot 20 gultu. Vienalga, kā dēļ mēs zaudējam tūristu – cenas vai servisa kvalitātes. Pasaulē ir aizgājusi ziņa, ka Baltija ir kļuvusi daudz lētāka un te var braukt. Tādēļ es domāju, ka vasarā mēs sagaidīsim daudz tūristu, bet pēc tam mums var būt problēmas, ka viņi aizbrauks ļoti neapmierināti. Bija runa arī par konferenču biznesu, kur mēs vairs nevaram ar Skandināviju konkurēt, tur cena ir par 10% zemāka. Runājām arī par to, ka liela daļa uzņēmēju pārgājuši uz «pelēko» pusi. – Kādu prognozējat lauku tūrisma vasaras sezonu?- Prognozējam, ka mums būs pieaugums par 10–15%, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru. Mēs redzam, ka ārzemnieki izrāda diezgan lielu interesi, veic rezervācijas. Es domāju, ka arī Latvijas tirgus ir atkopies tanī ziņā, ka cilvēki ir novērtējuši savas finansiālās spējas. Ja nenotiks nekas ārkārtējs, darbavietu skaitam vajadzētu palielināties, jo darbaspēka izmaksas ir ļoti samazinājušās. Manuprāt, liela daļa cilvēku ceļos pa Latviju, nevis brauks kaut kur prom. Cita lieta, vai viņi vienmēr izvēlēsies naktsmītni, bet kaut vai teltsvieta viņiem būs vajadzīga. Esmu ļoti optimistiska par nākamo sezonu.
