Skolotāja klases stundā stāstīja par izlaiduma pasākumu. Viņa ierosināja rīkot klases sapulci, lai vienotos par pasākuma norisi. Mūs šāda doma patiesi iedvesmoja – kāda brīvība un neierobežotas iespējas pavērās!
Skolotāja klases stundā stāstīja par izlaiduma pasākumu. Viņa ierosināja rīkot klases sapulci, lai vienotos par pasākuma norisi. Mūs šāda doma patiesi iedvesmoja – kāda brīvība un neierobežotas iespējas pavērās!
Varam rīkot pasākumu, kur vien pašiem ienāk prātā! Varam ballēties visu nakti vai arī – noīrēt telpas un dejot līdz rītam! – tādas pārdomas risinajās devītklasnieces Ditas galvā.
Pienāca liktenīgā klases sapulces diena, kurā bija paredzēts lemt par izlaiduma pasākuma norisi. Un tad tikai sākās pats interesantākais! Dita stāsta: “Mani klasesbiedri sāka cits citu pārkliegt! Kāds emociju uzplūdā otru nosauca par muļķi, vēlāk atskanēja piparotāki izteicieni. Mēs aizrunājāmies tik tālu, ka izlaidumu varētu rīkot atklātā jūrā uz kuģa klāja. Mārcis ieminējās, ka tāds pasākums maksātu mežonīgu naudu. Kur gan mēs ņemsim sponsorus?”
Dita atceras, ka Jānim beidzot izdevies daudzos runātājus kaut kādā veidā apklusināt un panākt, lai runā pēc kārtas un cits citu nepārtrauc. Bet visiem šāda kārtība nemaz nepatika! Juta uzstāja, lai Jānis beidz visus komandēt, jo viņš ir tāds pats kā citi, nevis priekšnieks vai direktors!
“Stundas vietā, kā bija paredzēts, norunājām divas. Galu galā nonācām pie secinājuma – jātiekas vēlreiz un jāspriež viss no jauna, jo debašu gaitā pavīdēja ideja – varbūt izlaiduma pasākums vispār nav vajadzīgs, bet tikai svinīga ceremonija, kur visi saņem diplomus un – viss?” teic Dita. Ir cilvēki, kuriem vienkārši ir sliktas manieres – viņi neklausās un runā, kad uzstājas citi, bet izsaka aizrādījumus un apvainojas, ja pārtrauc pašus.
