Kas sagaida mūs, degvielas patērētājus, pēc Latvijas iestāšanās ES? Iespējams, arī ne īpaši patīkami pārsteigumi.
Kas sagaida mūs, degvielas patērētājus, pēc Latvijas iestāšanās ES? Iespējams, arī ne īpaši patīkami pārsteigumi. To mēģinājām noskaidrot sarunā ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju
Ojāru Karčevski.
Kādi faktori ietekmē un vēl ietekmēs naftas produktu cenu, ja iestājamies ES?
Pirmkārt, tās paaugstināšanos noteiks prasība veidot savas naftas produktu rezerves. Otrkārt, cenu ietekmēs akcīzes nodokļa būtiska palielināšana gan benzīnam, gan dīzeļdegvielai jau no nākamā gada. Treškārt, to noteiks dažādas vides aizsardzības prasības, kuras nepārtraukti vajadzēs ieviest. Piemēram, līdz 2009. gadam atbilstoši paaugstinātām vides aizsardzības prasībām būs jāpārbūvē visas naftas produktu glabātavas. Turklāt nepārtraukti striktākas kļūs prasības, lai degviela kļūtu videi draudzīgāka. Faktiski ar dažādām arvien stingrākām normām tiek aizsargāts ES dalībvalstu iekšējais tirgus. Turklāt jāņem vērā fakts, ka augstākas būs prasības ekspluatācijā esošajām automašīnām.
Latvija pirmsiestāšanās sarunās ir panākusi, ka 60 patēriņa dienu naftas produktu uzkrājums jāizveido līdz 2009. gada vidum. Autovadītāji jau būs ievērojuši, ka 23 dienu rezerve noteikta no šā gada jūlija sākuma. Tas jau sadārdzinājis degvielas mazumtirdzniecības cenu. Līdz brīdim, kad mums būs jāizveido visa degvielas rezerve, tas cenu paaugstinās vismaz par četriem santīmiem.
Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi pirmsiestāšanās sarunās panāca sev izdevīgāku uzkrājumu veidošanas grafiku. Viņiem noteikts, ka uzkrājumi jāveido piecām dienām, līdz ar to degvielas cena nepalielinās. Turklāt Igaunijai uzkrājums 25 dienām jāizveido tikai līdz 2005. gada vidum. Valsts arī apņēmusies segt vismaz pusi no rezervju uzkrāšanas izmaksām, bet Latvijā tas pilnībā ir uz tirgotāju pleciem. Valsts iesaistīties paredzējusi tikai priekšpēdējā – 2009. gadā. Līdz ar to cenas kāpums ir neizbēgams. Uzskatu, ka valsts lomai šajā gadījumā jābūt lielākai, jo tās taču ir stratēģiskās rezerves, piemēram, tāpat kā graudi.
Tomēr visvairāk degvielas cenu sadārdzinās prasība palielināt akcīzes nodokli. Ja iestāsimies ES, sākot ar nākamā gada maiju, akcīzes nodoklis bezsvina benzīnam celsies līdz 21,3 santīmam par litru. Dīzeļdegvielai tas būs attiecīgi 19,6 santīmi.
Vai degvielas rezervju veidošana, ko nosaka ES direktīva, ir saistīta ar patērētāju tiesību aizsardzību?
Patērētājam līdz ar uzkrājumu veidošanu nekas netiek garantēts. Kopš šīs direktīvas pieņemšanas brīža 1968. gadā nevienā ES dalībvalstī nav bijusi vajadzība ķerties pie saviem naftas produktu krājumiem.
Cik noteikti prasību veidot naftas produktu rezerves ievēro pašreizējās ES dalībvalstis?
Cik zinu, tas tiek ievērots tikai dažās valstīs, kur līdzīgi kā patlaban Latvijā rezervju uzkrāšana ir uz uzņēmēju pleciem. Pēc pašreizējā rezervju uzkrāšanas grafika mūsu valstij sešus gadus nav jādomā par savu rezervju veidošanu, jo par to atbildīgi būs degvielas tirgotāji.
Vai mūsu valdība sarunās ar Briseli ir izmantojusi visas iespējas, lai cenu kāpums degvielai nebūtu tik straujš?
Tikai nesen panākta iespēja, ka mūsu degvielas rezerves varēs uzkrāt kādā kaimiņvalstī. Direktīvas jau nenoteic, ka visām rezervēm jābūt degvielas veidā. Puse var būt arī nafta. Lielā mērā neizdevīgo uzkrājumu veidošanas grafiku noteikusi mūsu ierēdņu nekompetence. Attiecībā pret patērētāju viņi pilnībā nav izpratuši sekas.
Kā augstās degvielas cenas ietekmējušas automobiļu tirgu ES?
Tie, kas bijuši Rietumeiropā, būs ievērojuši, ka vairumā tur brauc automašīnas ar nelielu degvielas patēriņu. Daudzi kā transporta līdzekli izmanto mopēdus, motorollerus un velosipēdus. Turklāt arvien lielāku daļu veido braucamie, kurus darbina dīzeļdzinēji. Augstās degvielas cenas ir ietekmējušas pārvietošanās paradumus.
