Mēdz teikt: „To jau pat suns neēd,” – ar to domājot sliktas kvalitātes pārtiku. Jā, patiesi – suns neēd daudzus produktus, kurus mēs iegādājamies veikalā.
Mēdz teikt: “To jau pat suns neēd,” – ar to domājot sliktas kvalitātes pārtiku. Jā, patiesi – suns neēd daudzus produktus, kurus mēs iegādājamies veikalā. Par to esmu pārliecinājusies ne reizi vien. Man īsts pārbaudes barometrs ir kaķene Feja. Reti atrodama tāda speciālā barība, kura viņai garšotu. Dažkārt iecienītā maltīte nav vairs sevišķi svaiga, lai gan uz iepakojuma norādītais derīguma termiņš vēl nav beidzies. Kaķene parasti cenšas arī izošņāt, kas ir galdā man. Interesanti, ka viena ražotāja trauciņu ar saldo krējumu kafijai tā izlok laizīdamās, bet otru aposta un aiziet lepni paceltu asti. It kā teiktu: “Ēd pati, ja esi tāda muļķe!” Acīmredzot dzīvnieka smalkā oža un dabiskais instinkts ir garants ekoloģiski tīru produktu izvēlei.
Turpretim mēs reklāmas iespaidā atzīstam par labām tādas preces, kuras skaisti izskatās, ir lētākas vai arī tām ir maz kaloriju. Tagad pastiprināta uzmanība tiks pievērsta uz produktu iepakojuma rakstītajai informācijai. Piemēram, “Mazkaloriju aprikožu ievārījums” vietā ir “Aprikožu ievārījums ar maz kalorijām”. Manuprāt, akcentu pārvietošana nemainīs lietas būtību. Esam tik tālu aizgājuši no visa, kas ir dabisks un patiesi vērtīgs, ka to vairs nejūtam, nesaprotam un neprotam novērtēt. Tomēr pamazām vērojama pozitīva tendence. Nu jau ne tikai mazpilsētās, bet arī Rīgā labprātāk pērk no laukiem atvestu īstu pienu, nevis veikalos piedāvāto.
