Tas ir vecmodīgi, ja kāds domā, ka ar vienu vārdu, uzvārdu, iesauku un tautību ir jānodzīvo viss mūžs. Atcerieties, Edvīns Inkens savulaik demonstrēja nepieskaitāmības brīvību, tautas skaitīšanas laikā nosaukdams sevi par arābu.
Tas ir vecmodīgi, ja kāds domā, ka ar vienu vārdu, uzvārdu, iesauku un tautību ir jānodzīvo viss mūžs. Atcerieties, Edvīns Inkens savulaik demonstrēja nepieskaitāmības brīvību, tautas skaitīšanas laikā nosaukdams sevi par arābu. Bet ar segvārdiem ir kā ar sievām. Mūsdienās retais vecis ar vienu sievu mokās līdz kapa malai. Kā saka, aktīvās dzīves laikā paspēj vairākas pasūtīt uz elli – legālās un nelegālās.
Brīvi savā izvēlē ir vecāki, kad dod savam mazulim, piemēram, vārdu Eiro (cik universāli – var tā saukāt i puiku, i meiteni), Lato (kā to žurnālistu Lapsu) vai Lats (ak, nostalģija, gaidot naudas reformu), Madonna (nezin, par kuru ir runa?) vai Rebekita (kā varonei latīņamerikāņu seriālā). I nav ko šausmināties – jauni laiki, jauni tikumi un jauni vārdi. Ja tā labi padomā, jocīgi skan arī tie vecmodīgie – Jautrīte, Smuidra, Rota, Ilgonis, Ceronis utt. Bija kādreiz arī puikas vārdā Traktors, Kolhozs un Kosmoss, bet meitenes – Zvaigzne, Partija un Raķete. Nu un tad? Vienmēr ļaudīm bijusi iespēja (tiesa, ar klapatām) mainīt vārdu tāpat kā dzīvesvietu, vidi, tā tiekot vaļā no uzspiestām, netīkamām iesaukām un iegūstot jaunas. Piemēram, tie, kas aizbrauca uz Izraēlu, var teikt, ka sāka dzīvi no nulles – citā valstī, citā sabiedriski ekonomiskajā formācijā.
Teikšu jums, ka esmu piedzimis par vēlu. Man, rau, viss mūžs bijis jānodzīvo kā Tenim, turklāt Niezei ar iesauku Suķis (un citi šā vārda sinonīmi, kurus atļausiet necitēt). Man ir viena vienīga sieva – Peonija, Floksis, Lefkoja mana…
Domājat, ka tikai dāmas apprecoties maina uzvārdu? Nekā! Jau izsenis pierasts, ka arī vīrs var pāriet sievas uzvārdā. (Manā gadījumā tas nebija labākais variants. Sievai meitas uzvārds bija Ķemermiestiņa.) Iespējami arī citi varianti, kurus diemžēl neesmu izstudējis.
Apzinot dziļo krīzi šajā jautājumā, ir izstrādātas izmaiņas Vārda, uzvārda un tautības maiņas likumā. Pēc tā stāšanās spēkā būs noteikts, ka jau no 15 gadiem indivīdi paši varēs mainīt vārdu, uzvārdu un tautību niecīgā termiņā – mēneša laikā – pēc iesnieguma nodošanas Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē. Un tas maksās nieka 50 latus. Bet nepilngadīgie un lībieši būs atbrīvoti no šīs nodevas.
