Latvijas valsts simtgades svinību zīmē 2018.gadā no 30.jūnija līdz 8.jūlijam norisināsies XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Pēc maijā Jelgavā notikušā Latvijas pūtēju orķestru svētku sarīkojuma “Novadnieki”, kas izraisīja drūmas pārdomas gan dalībniekiem, gan skatītājiem, Latvijas pūtēju orķestru pārstāvji kultūras ministrei Dacei Melbārdei, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājam Romānam Vanagam un Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājam Intam Teterovskim nosūtījuši vēstuli. Tajā norādīts uz neviennozīmīgu attieksmi pret orķestru dalību gaidāmajos svētkos. Vēstules autori, starp kuriem ir arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra diriģents Sandors Līviņš, uzsver, ka svētku repertuārs (pēdējā versija), ko Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsūtījis 3.oktobrī, saņemts par vēlu, bet daži skaņdarbi vēl nav saņemti līdz šim brīdim. Minētā vēstule noslēdzas ar lūgumu pārcelt orķestru finālskati no jūnija sākuma uz Dziesmu svētku laiku, lai svētku sajūta būtu arī orķestru dalībniekiem. Izteikts arī ierosinājums turpmāk organizēt pūtēju orķestru virsdiriģentu ievēlēšanu pretēji kādas personas iecelšanai šajā amatā. Tāda situācija, kad repertuārs tiek palaikam papildināts, kā zināms, ir arī dejotāju un dziedātāju amatierkolektīviem. Rodas jautājums – kā lai amatierkolektīvi to spēj kvalitatīvi apgūt?
Repertuārs – mūžīgais jautājums
Sanita Eglīte, Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja
Jau iepriekšējā gadā par Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku repertuāru diskusiju uzsāka deju nozares speciālisti. Šā gada iesākumā arī amatieru koru diriģenti diskutēja par koru dziesmu repertuāru, un no tā tika izņemtas atsevišķas grūtākās dziesmas, tādējādi samazinot programmu. Katras jomas profesionāļiem ir jārunā un savstarpēji jāvienojas par visiem neskaidrajiem vai svarīgajiem jautājumiem, kad satiekas. Arī orķestru diriģentiem ir jātiekas ar virsdiriģentiem un citiem atbildīgajiem darbiniekiem no mākslinieciskās padomes un jāizanalizē viss savās sanāksmēs. Nezinu, vai šāda veida vēstules var kaut ko mainīt, ja nav notikušas sarunas savā starpā.
Katri Dziesmu un Deju svētki ir bijuši saistīti ar diskusijām par repertuāra piemērotību. Tas ir “mūžīgais jautājums”, un tāds būs arī turpmāk. Pie kam – repertuārs top pamazām, tas var arī to pāris gadu laikā līdz svētkiem mainīties. Mums vajag uzticēties tiem cilvēkiem, kuri rada svētku scenārijus un organizē svētkus. Repertuārs vienmēr nav tikai izklaidējošs, tam ir jābūt arī izglītojošam, turklāt tajā iekļautajos daiļdarbos ir jābūt zināmai grūtības pakāpei, tomēr nevar pārspīlēt ar noslēguma koncertu garumu.
Katrai mākslinieciskajai padomei, kas atbild par konkrētu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norises plānošanu un repertuāru, ir jāsanāk kopā un jāapspriežas par māksliniecisko koncepciju, par organizatoriskajiem jautājumiem. Turpretī Dziesmu un Deju svētku novadu koordinatoriem, tādiem kā no Alūksnes novada esmu es, ir jāorganizē kolektīvu nokļūšana, izmitināšana un ēdināšana svētku laikā Rīgā.
Mainīts un sarežģīts repertuārs
Sandors Līviņš, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra diriģents
Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki pamatā ir organizēti koriem un deju kolektīviem, bet orķestri to nosaukumā minēti nav. Šobrīd, manuprāt, visu orķestru diriģentiem pamattēmas ir svētku repertuārs un gaidāmās skates nolikums. Repertuārs ir sarežģīts – klausītāji, visticamāk, ar sajūsmu tādu koncertu neuzņems. Nesen ir notikušas izmaiņas orķestra skates repertuārā, tāpēc mēs jaunos skaņdarbus sāksim mācīties tikai novembra otrajā pusē. Tad arī varēs spriest, cik grūti vai viegli tos ir apgūt un vai patiks pašiem, vai patiks klausītājiem. Es to šobrīd nevaru ne komentēt, ne arī raksturot. Katram novadam ir savs repertuārs, ko mācās un gatavo, bet kopīgā koncertā novadi neko nespēlē. Viss Vidzemes novada repertuārs ir jāiemācās pirms skates, un tas sastāv no zināma skaita skaņdarbiem. Citiem novadiem ir deviņi skaņdarbi, bet citiem – desmit.
Pirms daudziem gadiem arī pūtēju orķestri uzstājās uz Mežaparka lielās estrādes. Tas bija saviļņojoši! Bet pirms astoņiem gadiem mēs uz lielās skatuves bijām lielkoncerta “iesildošā grupa” – pūtēju orķestriem bija jāspēlē tautai pilnīgi nebaudāmi skaņdarbi. Iedomājieties, ja no tiem 25 tūkstošiem klausītāju repertuārs ir saprotams vien nelielai daļai, tad priekš kam ir vajadzīgs tāds pūtēju orķestra koncerts?!
Mums, alūksniešiem, ir mērķis sagatavot skaistu sava orķestra jubilejas koncerta programmu, jo nākamā gada martā atzīmēsim 65 gadu jubileju.
