Otrdien Alūksnē notika reformācijas 500.gadadienai veltīta konference “Par Gliku un reformāciju Latvijā”. Konferences noslēgumā līdzās Glika ozoliem iestādīja divus jaunus ozolus par godu jaunajam Bībeles tulkojumam.
Kas bija reformācija?
Konferencē Latvijas Universitātes teoloģijas un humanitāro zinātņu pasniedzēji runāja par reformācijas būtību, reformāciju latviešu romānos, reformācijas tēlu mūsdienās un citām tēmām. “Gandrīz visiem saistībā ar reformāciju ir skaidrs, ka tā notika 16.gadsimtā ar mērķi reformēt katoļu baznīcu, bet rezultātā notika baznīcās šķelšanās. Taču padziļinātas zināšanas saistībā ar reformāciju ir vien dažiem. Visparastākais pārkāpums saistībā ar reformāciju ir tas, ka paša vārda “reformācija” nozīmi tulko kā jauno formāciju, bet tā tas nav. Latīņu valodā “re” nozīmē “atpakaļ” un “reformācija” nozīmē – “atpakaļ pie formācijas”. Mārtiņš Luters uzskatīja, ka katoļu baznīca bija nogājusi no pareizā ceļa un vajadzētu nonākt atpakaļ pie īstās formācijas, kas bija agrīnā baznīcā. Es ļoti priecājos, ka ir atbraukuši gudri un skoloti lektori no Rīgas, kas var pastāstīt par reformāciju sīkāk. Vienalga, cik gudrs un skolots ir cilvēks, vienmēr var mācīties vēl vairāk, un šī ir viena no izdevībām. Paldies Latvijas Bībeles biedrībai, kas izlēma konferenci rīkot tieši Alūksnē,” pauda Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvests Magnuss Bengtsons.
Cep Glika kūku
Konferences dalībniekiem bija iespēja nogaršot īpašo Glika kūku, kuras receptes autore ir mācītāja M.Bengstona sieva Gunta. Kūka sastāv no trīs kārtām. Pirmā kārta, kuras pamatā ir rupjmaize, simbolizē Glika Bībeles tulkojumu 1694.gadā, otrā kārta, kuras sastāvā ir biezpiens, simbolizē 1965.gada tulkojumus, bet trešā kārta – virskārtas želeja – simbolizē jauno tulkojumu 2012.gadā. Glika kūka varētu kļūt par vienu no Alūksnei raksturīgajām lietām, līdzīgi kā Somijā Mikaela Agrikola, kas ir pirmais Bībeles tulkotājs somu valodā, kūka, kuru sekmīgi cep vairākās Somijas pilsētās kafejnīcās. “Arī Latvijā ir ļoti populāra kūku cepšana, un domājam, ka Alūksne ir īstā vieta, kur cept Glika kūku. Iepriekš rīkojām nelielu kūku konkursu, kurā uzvarēja šī kūka,” norādīja Latvijas Bībeles biedrības pārstāve Antra Puriņa. Kūkas recepte iekļauta arī reformācijas piecsimtgadei veltītajā bukletā.
Ideju ierosina Māra Svīre
Ideju stādīt divus jaunus ozolus ierosināja rakstniece Māra Svīre, kura bērnībā un skolas gados dzīvoja Alūksnē. “Neskaitāmas reizes esmu gājusi garām mācītājmājai, skraidījusi gar Glika ozoliem. Esmu iztēlojusies, kā šeit dzīvoja Ernsts Gliks. Domāju, ka ļoti daudziem notikumiem liecinieki ir Glika ozoli. Glika tulkotā Bībele ir pirmā un vienīgā grāmata, kas kādreiz bija katrā mājā. Skatos, ka jauno cilvēku jaunajos dzīvokļos grāmatām nav vietas. Gribētos, lai vismaz vienai grāmatai būtu vieta katrā mājā un tā būtu Bībele. Lai jaunie ozoli, ko iestādām, greznotu Alūksni. Gliks, Bībeles tulkojums un ozoli ir Alūksnes vislielākais dārgums, un dārgumi ir jāvairo. Lai jaunie ozoli vairo Alūksnes dārgumus!” konferencē pauda M.Svīre.
Revidēs Bībeles tulkojumu
Konferenci Alūksnē rīkoja Latvijas Bībeles biedrība kopā ar Ernsta Glika Bībeles muzeju un Alūksnes evaņģēliski luterisko draudzi, un tā bija viena no Vācijas Bībeles biedrības finansētā projekta aktivitātēm. Maijā jau notika viena konference par reformāciju. “Oktobrī sāksies Bībeles revīzijas projekts, kas nozīmē, ka esošo Bībeles tulkojumu, kas izdots 2012.gadā, revidēs. Tulkojums ir nebeidzams projekts. Valoda vienmēr attīstās, mainās un var ieraudzīt jaunas nianses. Ir saņemti dažādi ieteikumi, kā tekstu uzlabot vai pateikt domu citādi. Tas nenozīmē, ka iepriekšējais tulkojums ir sliktāks, vienkārši uz tekstu var paraudzīties dažādi. Jebkurš Bībeles tulkojums ir kā melnraksts – jo vairāk tulkojumu, jo būsim bagātāki,” skaidro Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns.
— Agita Bērziņa
