Pirms Lieldienām par vietu uz konkursa skatuves cīnījās “Jaunā viļņa” potenciālie dalībnieki. Starp viņiem atradās šobrīd atpazīstamākā dziedātāja, kas uzaugusi Alūksnē – Kristīna Zaharova, taču viņa nebija vienīgā vokāliste no šīs puses. Konkurenci sastādīja Auce Java, kas pēc desmit Rīgā pavadītiem gadiem atgriezusies dzimtajā pusē un jau pāris gadus dzīvo Trapenē.
No “Dziesma manai paaudzei” līdz “WorldStar”
Lai gan popularitātes ziņā viņa pagaidām nevar mēroties ar Kristīnu, muzikālajā pieredzē jaunā sāncense neatpaliek. Kā soliste Auce piedalījusies un guvusi panākumus konkursos: “Gaujas atbalsis” Siguldā un “Jaunās Zvaigznes”, kuros iekļuvusi finālā. Vairākkārt plūkti lauri krietnās mūzikas festivālā “Dziesma manai paaudzei”.
Pirms dažiem gadiem viņa piedalījusies Tallinas konkursā “Fin Baltic Karaoke King and Queen”. Katru valsti tajā varēja pārstāvēt tikai seši cilvēki: trīs meitenes un trīs puiši, kam bija jāiztur vietējā atlase. Otrs konkurss bija “WorldStar”, kurā Aucei piešķirts “Uzlecošās zvaigznes” tituls. Šo konkursu organizēja ASV un Auce bija izvēlēta tajā pārstāvēt Latviju.
Simbolizē gudrību, vīrišķību un spēku
Pēc nepilnas nedēļas Aucei apritēs 23 gadi, no kuriem 19 veltīti mūzikai. Viss sācies ar 4 gadu vecumā gūto uzvaru konkursā “Cālis”. Jau tad viņa sapratusi: savu dzīvi saistīšu ar mūziku. “Ņemot vērā, ka mana mamma ir mūziķe, citādāk jau nemaz nevarēja būt,” piebilst Auce. Pirmā muzikālā izglītība gūta Alūksnes mūzikas skolā. Līdztekus meitene dziedājusi māmiņas Inas vadītajā popgrupā “Jukas”, kas beidza pastāvēt, kad abas pārcēlās uz Rīgu. Bērnu un jauniešu popgrupu vadīšana atsākta pēc atgriešanās Trapenē, kur Auce kļuvusi par vienu no trio “Twister” dalībniecēm.
Šīs grupas sastāvā viņa pirmo reizi debitējusi “Jaunā viļņa” atlasē, kas notika pagājušajā gadā. Šogad Auce nolēmusi startēt kā soliste, izmantojot savu skatuves vārdu vēl no Rīgas laikiem – Akela. “Tas ir no “Džungļu grāmatas,” viņa skaidro. “Akela bija lielais, baltais vilks – barvedis. Sevi par baigo barvedi gan neuzskatu, bet vilki ir vieni no maniem mīļākajiem dzīvniekiem. Pēc indiāņu ticējumiem vilks simbolizē gudrību, vīrišķību un spēku. Arī mans talismans, ko valkāju jau vairāk nekā piecus gadus, ir vilks.”
Uz konkursa atlasi – ar stopiem
Konkursa Baltijas atlasei Jūrmalā Auce izvēlējusies Frenka Sinatras dziedāto “New York, New York”, ko izpildījusi franču valodā. Ar to zināmā mērā piesaistīta žūrijas interese, lai gan, kā pati atzīst: izlasot savu vārdu starp tiem 18 dalībniekiem, kas tikuši tālāk, viņa jutusies pārsteigta. “Maigi izsakoties, biju šokā,” tābrīža sajūtas atceras Auce. Nepilnu nedēļu vēlāk sekoja Eiropas atlase, pēc kuras izvēlēti dalībnieki pēdējai konkursa atlases kārtai Maskavā. Starp šiem veiksminiekiem diemžēl nebija ne Auce, ne Kristīna. Vērtējot savu sniegumu abās kārtās, Auce uzskata, ka nodziedāja tik labi, cik vien spēja. It sevišķi, ja ņem vērā, ka uz pēdējo konkursa atlasi braukts ar stopiem.
Nodziedāt tā, lai pašam būtu gandarījums, viņasprāt, ir svarīgākais, uz ko jākoncentrējas konkursos. “Galvenais, lai pašam ir baudījums no tā, ko tu dari. Tad arī publika to uztvers un sajutīs,” jauniete uzskata. Lai gan jau otro reizi atlase konkursam beigusies nesekmīgi, Auce apgalvo, ka nākamajā gadā, visticamāk, mēģinās atkal. “Kāpēc gan ne? Tā būs vēl viena iespēja, vēl viena pieredzes stunda, no kuras atkal varēšu mācīties,” viņa saka.
Lielākais palīgs un kritizētājs – mamma Ina
Kaut arī konkurence šāda līmeņa pasākumos ir liela un vairāk nekā puse dalībnieku jau parādījušies uz lielās skatuves, pieredzes ziņā šis pasākums esot ļoti svētīgs. “Tu vari salīdzināt savu sniegumu ar pārējiem un redzēt gan to, kā vajadzētu darīt, gan varbūt arī, kā nevajadzētu,” spriež Auce. Viņa apņēmusies līdz nākamā gada atlasei sagatavoties vēl labāk.
Šajā procesā, kā ierasts, palīdzēs māmiņa, kas māca gan pareizi dziedāt, gan sniedz veselīgu kritiku skatuves tērpu ziņā. “Šajā jautājumā mūsu domas krasi atšķiras, tomēr parasti izdodas rast kompromisu. Bez viņas es droši vien nebūtu tikusi tik tālu, tāpēc liels, liels paldies par to darbu, ko viņa iegulda ne tikai popgrupās, bet arī darbā ar mani,” uzsver Auce, norādot, ka rakstura ziņā nav nekāda “mieramika”, kas spēj sadzīvot ar visiem.
Gatava cīnīties par savu vietu
Tieši šo īpašību dēļ viņa beigās atteikusies no daudzajiem pamudinājumiem piedalīties šovā “O!Kartes akadēmija”, lai gan dalība šādos šovos, pēc Auces domām, dod atspēriena punktu karjerai. “Lielākā daļa jauno mūziķu savu karjeru sāk ar šoviem,” viņa atzīst. Kā spilgts piemērs ir Kristīna Zaharova, kuras pirmā pedagoģe bija Auces māmiņa. “Jau tad Kristīna zināja, ka viņas mērķis ir dziedāt uz lielās skatuves, tomēr tieši „Latvijas Talants” pavēra viņai ceļu uz atpazīstamību,” spriež Auce.
Tiesa, ar vai bez šovu palīdzības, bet Auce ir gatava turpināt iesākto, cīnoties par savu vietu mūzikas lauciņā. “Mūzika manā dzīvē ieņem pirmo vietu jau 19 gadus. Domāju, ka šajā ziņā nekas nemainīsies, jo, kā reiz rakstīju vienā no daudzajām pieteikumu anketām: “My life is music and music is my life! (Mana dzīve ir mūzika un mūzika ir mana dzīve – red.) Ar to viss ir pateikts,” viņa saka.
