Dīķī: priecē rozā, sārti un dzelteni ziedi.
Dīķī: priecē rozā, sārti un dzelteni ziedi
Šīs nedēļas saulainās dienas beidzot atvērušas ūdensrožu ziedpumpurus, kas aug alūksniešu Ingrīdas Ulmanes un Imanta Mucenieka dārza dīķī pie Pullāna ezera. Iepriekšējos piecos gados tās plaukušas jūnija sākumā – uz Ingrīdām, bet tagad vairums ūdensrožu ziedēs tikai jūlija sākumā – uz Imantiem.
“Rozā ūdensrozes ir savairojušās apmēram desmit kvadrātmetru platībā, jo tās bija pirmās. Ziedus ieraudzījām dīķī apmēram 100 kilometrus no Alūksnes, kur ar tiem bija klāta visa ūdens virsma. Saimniece aicināja pašiem izņemt stādus ar saknēm no ūdens. Smiltenē Imants palīdzēja tīrīt baseinu, un tā tikām pie sarkanām ūdensrozēm. Savukārt dzeltenās atvedu no Holandes,” klāsta Ingrīda.
Stādiem ir mazi asni “kā peļu austiņas”. Tos liek skalu grozā vai papes kastē ar caurumiem, kur ir zeme. Jāieliek arī kāds smagums, lai ūdensroze nogrimtu un iesakņotos dīķī. Dzeltenā un sarkanā ūdensroze bija aizpeldējusi tā otrā pusē, tāpēc tās vajadzēja stādīt atkārtoti.
“Pagājušajā vasarā bija liels satraukums, ka no Amsterdamas vesto rožu nav. Bet acīmredzot atsvars bija pārāk mazs. Šogad tās ilgi neparādījās virs ūdens, tāpēc domājām, ka vairs nebūs. Tomēr ir!” priecājas I.Ulmane.
Viņa domā, ka četras ūdensrožu šķirnes vajadzētu papildināt ar vēl kādu.
Ingrīda no bērnības atceras baltās ūdensrozes, bet tagad tās liekas pārāk vienkāršas. Šķirņu augu ziedkausi ir līdz 20 centimetriem diametrā, to ziedlapas ir dažādu krāsu un formu. “Esot arī tumši lillā, bet tādas ūdensrozes te neaug,” pauž Ingrīda. I.Muceniekam vislabāk patīk dzelteni ziedi. Viņš secinājis, ka ūdensrozes ir “jāravē” – jānoplūc daļa lapu, lai ziedi brīvi varētu pacelties virs ūdens un saņemtu saules gaismu.
“Neesmu vēl pētījis, cik ilgs mūžs ir ziedam. Bet veras arvien jauni pumpuri, tāpēc ūdensrozes dīķī priecēs līdz vēlam rudenim,” saka Imants.
