Saeima pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Tāpat izglītības iestādēm, izņemot augstskolas, būs jāaizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Ministru kabinetam būs jānosaka šīs sistēmas kārtība un izvērtēšanas kritēriji. Likumā arī noteikts, ka valdībai būs jānosaka tikumiskās audzināšanas vadlīnijas. Valsts izglītības satura centrs informē, ka vadlīniju par tikumiskas audzināšanas saturu plānots izstrādāt līdz šī gada decembrim.
Broņislavs Andranovs, Mālupes pamatskolas direktors
Bērni internetā ne to vien redz un dzird
Nekādu vadlīniju nav, un Izglītības un zinātnes ministrija nav tādas izstrādājusi, līdz ar to ar tikumības tēmu var tikai spēlēties. Mēs nevaram pateikt, kas tad īsti ir tikumība, jo kāds pareizi teica, ka nav jau vadlīniju, ko tas nozīmē un kā tad skolās jārīkojas. Kad tās būs izstrādātas, tad jau viss būs skaidrs. Es uzskatu, ka šāds likums nav vajadzīgs un nav saprotams, ko viņi ar to gribēja panākt. Bērni internetā ne to vien redz un dzird, un nereti bērni prasa, kas tas vai šis ir par vārdu. Ja mācību literatūrā, ko izdod izdevniecības, atrod kādu nepiemērotu vārdu, man ir jautājums, kāpēc tad izdevniecības liek šos vārdus? ◆
Evija Eglīte, Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste
Cilvēkus nevajag no tā izolēt
Manuprāt, tas ir muļķīgi, jo tas ir gluži kā solis atpakaļ uz padomju laikiem, kad bija cenzūra – neviens ne par ko nerunā un bērnus atrod kāpostos. Es, protams, piekrītu tam, ka vismaz mazākajās klasēs ir jāfiltrē, ko saka, un lamāties nedrīkstētu jebkura vecuma cilvēki. Arī jauniešu centrā, ja mēs izdzirdam kādu sakām lamuvārdu, mēs aizrādām. Taču, ja lamuvārdi ir modernajā literatūrā, dzejā vai prozā, es uzskatu, ka tas ir pieļaujams. Jaunieši vidusskolā “ies cauri” modernajai literatūrai, bet tajā parādīsies lamuvārdi, sekss un tādas lietas. Es domāju, lai jaunieši būtu moderni un ietu līdzi modernajai literatūrai, viņiem tā ir jāredz un ir jāanalizē, jo tā ir daļa no literatūras kultūras un to nevajag izolēt. Tāpat, runājot par homoseksualitāti, Amerikā tikko legalizēja viendzimuma laulības un kāpēc gan lai Latvijas skolās par to nerunātu? Cilvēkus nevajag no tā izolēt. Nesen skatījos Jāņa Skuteļa “Pusnakts šovu septiņos”, kurā viņš runāja par šo tikumības likumu. Es viņam pilnībā piekrītu, un savā raidījumā viņš parādīja, kādi tad varētu izskatīties nākotnes jaunieši, kuri dzīvojuši pilnīgā tikumībā un izolētībā. Esmu runājusi par šo tēmu ar jauniešiem, kuri nāk uz jauniešu centru. Nav neviena, kurš teiktu, ka šis likums būtu ļoti labs. Cilvēkiem tīri cilvēciski nepatīk, ja viņiem kaut ko aizliedz, jo tādā gadījumā viņi pastiprināti mēģina par to ko uzzināt. ◆
Irēna Andranova, latviešu valodas skolotāja Mālupes pamatskolā
Aizliegšana ir autoritārisma pazīme
Šis likums ir pilnīgi lieks, jo Ministru kabineta noteikumi jau nosaka valsts standartu, pēc kura strādā pilnīgi visas skolas ar savām programmām. Viss ir iestrādāts, un mēs neko pat nevaram pārkāpt. Visas skolas Latvijā strādā pēc vienota valsts standarta, kurā viss jau ir iekļauts gan latviešu valodā, gan literatūrā un citos priekšmetos. To mēs pārkāpt nedrīkstam, un būtībā šis jaunais likums skolās ir pilnīgi lieks. Cilvēki nesaprot, ka mūs jau regulē likums un skolas to nepārkāpj. Protams, kā ilustrāciju mēs savās stundās varam izmantot kādu citu literatūru, taču literatūra ir pilna ar dažādām niansēm un jautājums ir tajā, kā skolotājs to pasniedz. Mans viedoklis ir tāds, ka bērnam ir jādod pilns spektrs visu krāsiņu un gan ģimene, gan viņš pats beigās izsijās, kas ir labs un kas ir slikts. Protama, lamuvārdus nevar rādīt kā labu piemēru. Aizliegšana ir autoritārisma pazīme, un ar aizliegšanu saskārāmies jau 50 gadus, kas neko labu nedod. Nevajag aizliegt to, kas jau ir likumā iestrādāts – tikumības normas jau likumā ir iestrādātas un atliek vien tās skolotājiem ievērot. ◆
