Alūksnes novada domes deputāts Verners Kalējs (“Sabiedrība citai politikai”) pēc tautas sapulces “Saglabāsim savu pagastu!” vēlējās dalīties pārdomās par sapulcē dzirdēto un pašvaldības darbu. Viņš ir pārliecināts – ja iedzīvotājiem pagastos jau no sākuma būtu pareizi izstāstīta reformas būtība, tad tautas sapulces nemaz nebūtu.
– Esmu alūksnietis un pazīstu ļoti daudzus cilvēkus. Sapulcē nepiedalījās vairums pagastu iedzīvotāju, kuri paustu objektīvo viedokli, jo lielākā daļa tās dalībnieku paši kādreiz ir strādājuši pašvaldībā vai dara to pašlaik pagastā vai tam pakļautajās iestādēs. Starp sapulces dalībniekiem nemanīju ne uzņēmējus, ne zemniekus – tie pārsvarā bija Mālupes un Liepnas iedzīvotāji.
Daudz dezinformācijas
Par struktūras reformu novadā esmu runājis arī ar iedzīvotājiem pagastos un nepiekrītu, ka cilvēkiem par izmaiņām būtu maz informācijas – drīzāk ir daudz dezinformācijas. Bija pārmetums, ka dome nav ņēmusi vērā savāktos pagastu iedzīvotāju parakstus par vadītāju skaita saglabāšanu, bet es uzskatu, ka tie daļēji nav objektīvi. Uzņēmējs Andis Zariņš Jaunlaicenē ir piedzīvojis gadījumu, kad pēc reformas būtības izskaidrošanas cilvēks ir atsaucis parakstu par vadītāju skaita saglabāšanu. Cilvēki Mārkalnes pusē stāstīja – vācot parakstus, uzsvērts, ka visu uz vietas likvidēs, tādēļ jāparakstās. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav izpratnes par gaidāmajām izmaiņām. Pagastus, skolas, iestādes neviens uz vietas nelikvidēs un pagastu pārvaldes struktūra paliks līdzšinējā, pagastus neapvienos – būs tikai mazāk vadītāju, bet palikušajiem būs jāpārrauga lielāka teritorija. Pagasta vadītājs būs informēts par iedzīvotāju vajadzībām un uzturēs saikni ar novada centru, par tām iestājoties. Drīz būs 20 gadi, kopš strādāju uzņēmējdarbībā. Šajos daudzajos gados man kā pagasta iedzīvotājam (sevi par tādu uzskatu, jo ražotne ir Ziemera pagastā) tikai dažas reizes ir bijusi vajadzība vērsties pagasta pārvaldē. Man palīdzību no pagasta nav vajadzējis, bet otrādi gan – ir bijuši lūgumi kaut ko sponsorēt vai palīdzēt. Turklāt – ne jau pagasta pārvaldes vadītājs tīra ceļus, ved maizi tantēm, kā cilvēki nereti argumentē vadītāja lomu.
Tērē nodokļu maksātāju naudu
Ja deputāti tautas sapulcē uzmanīgi noklausījās katru runātāju, tad deputātu uzstāšanās laikā nemitīgi tika izteiktas replikas un pārtraukti runātāji. Es pat jutos personīgi aizvainots, jo daži sapulces dalībnieki uzsvēra, ka pagasts jau nav nekāds uzņēmums vai gaterītis. Tas ir ļoti maldinošs un aizvainojošs uzskats. Es savos “gaterīšos” strādāju jau 20 gadus, esmu vadījis dažāda lieluma kolektīvus un nodrošinājis darbu 30 līdz 40 cilvēkiem. Mēs strādājam pagastā, vienmēr esam maksājuši nodokļus – simtiem tūkstošu, ko tērējušas pagastu pārvaldes, tostarp vadītāju algām un struktūras uzturēšanai. Piekrītu, pagasta pārvaldi nevar salīdzināt ar uzņēmumu, jo uzņēmējam vienmēr ir jābūt nomodā par saviem darbiniekiem. Sapulces dalībnieks Ivars Caune uzsvēra, ka ne cara, ne vācu, ne krievu laikā uz trīs pagastiem nebija viens vadītājs. Uzskatu, ka tā ir demagoģija un cilvēku maldināšana. Piemēram, viņš pats strādāja par kolhoza priekšsēdētāju padomju laikos un vadīja salīdzinoši nelielu saimniecību “Igrīve”. Katru dienu viņš braukāja no mājām Alūksnē uz darbu Sofikalnā. Viņš bija kolhoza priekšsēdētājs, un es šaubos, vai vienmēr tauta bija ar viņu vienisprātis un vai viņš vienmēr uzklausīja cilvēkus. Jāņem arī vērā, ka toreiz cilvēki vispār nedrīkstēja brīvi paust viedokli, kā tagad.
Iedzīvotāji nonāk pretrunā
Man vienmēr ir savs viedoklis un to es arī pasaku – bars man nav noteicošais. Pēc vēlēšanām uzsvēru, ka tagad būs jāstrādā četrreiz vairāk un par mazāku algu – tagad saku to pašu. Bet visus arī nekad nevar mērīt ar vienu mērauklu, uzsverot, ka visi deputāti ir blēži, barojas no kaut kādas siles – tā nav, jo ir daudz arī labu un gaišu domu. Iedzīvotāji sapulcē citēja politiķu pirmsvēlēšanu solījumus – pašlaik mēs arī ejam uz solīto. Pārvalžu vadītāju skaita samazināšana nav lēmums pret tautu – iepriekš veicām aprēķinus, ka uz tā rēķina varam ietaupīt, nepasliktinot pakalpojumus iedzīvotājiem uz vietas. Turklāt tautas sapulcē iedzīvotāji paši nonāca pretrunā – viņi pārmeta, ka novadā administrācija ir par lielu, bet arī pārvalžu vadītāji ietilpst novada administrācijā, ko iedzīvotāji aizstāvēja.
Novadu reforma valstī ir uzsākta nelaikā – to varēja darīt “treknajos gados”, jo tad iedzīvotāji to uztvertu citādāk. Tagadējais pašvaldības deputātu sasaukums tika kā kaķēni aiz čupra iemesti peļķē, vēlot tikt galā ar “ievārīto putru”, bet arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā nespēj atbildēt uz mūsu jautājumiem par reformu. Diemžēl pašlaik valstī neviens nedomā, kā veicināt lauku novadu attīstību. Laiks rādīs, vai mūsu izplānotā reforma būs veiksmīga. Ja nebūs, tad varēs mainīt vēl. Mēs novadā negribam kādam kaut ko atņemt, bet atrast labāko risinājumu iedzīvotājiem.
