Augusts Romas katoļu baznīcā iezīmējas ar īpašiem visas Dieva tautas svētkiem un svētceļojumiem uz Aglonu.
Augusts Romas katoļu baznīcā iezīmējas ar īpašiem visas Dieva tautas svētkiem un svētceļojumiem uz Aglonu. No Alūksnes svētceļojumu šogad neorganizēs, bet visi interesenti var turp doties, pievienojoties kādam citam svētceļojumam, vai arī braucot patstāvīgi.
“Katru gadu vairāki tūkstoši svētceļnieku, kuri dodas ceļā ejot kājām un braucot ar transportu, ierodas Aglonā, lai kopīgi svinētu mūsu zemes galvenās Aizbildnes Jaunavas Marijas (Jēzus Kristus Mātes) debesīs uzņemšanas svētkus. Tiesi šo svētku prieksvakarā atzīmēs arī pirmā Latvijas apustuļa, bīskapa svētā Meinarda dienu. Jau 1215.gadā, Laterāna IV koncila laikā, jaunā Livonijas valsts tika novēlēta Vissvētakās Jaunavas Marijas, Jēzus Mātes gādībai. Kopš tā laika senās Livonijas teritorija top dēvēta par “Terra Mariana” – “Māras zeme”,” laikrakstam stāsta Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centra darbiniece Inese Šaršūne.
Šogad Aglonā atzīmēs 10 gadus, kopš pāvests Jānis Pāvils II pirmo reizi apmeklēja Latviju un arī Aglonu. Kā svētceļnieks un baznīcas gans viņš bija ieradies, lai svētītu un stiprinātu latviešu tautu, pagodinātu Māras zemes Karalieni. Ik gadus Aglona pulcina dažādu konfesiju kristiešus un arvien vairāk tā kļūst par izlīgšanas vietu.
“Svētceļojumi ir Dieva tautas lūgšanas forma, kas bija pazīstami jau kristietības pirmsākumos: svētceļojumi uz Svēto zemi, Kunga kapa apmeklēšana un pagodināšana, mocekļu un ticības apliecinātāju relikviju godināšana. Jau tuksneša tēvi mēdza doties ceļā, lai apmeklētu vientuļniekus, garīgos skolotājus, mūkus un uzklausītu viņu padomus, pieaugot gudrībā un dievbijībā. Viduslaiki šīs tradīcijas turpināja, attīstot svētvietu – Kunga žēlastības vai Jaunavas Marijas parādīšanās vietu – svētceļojumu praksi. Aglona Latvijā arī ir viena no šādu svētceļojumu vietām Kristum ticīgajiem un vienmēr ir bijusi Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, taču šobrīd Aglonas svētvietai ir arī “starptautiskas svētvietas” statuss, kas ir minēts arī līgumā starp Latvijas Republiku un Svēto Krēslu,” norāda I. Šaršūne.
Svētceļojumi uz Aglonu ar kājām būs no Liepājas, kura dalībnieki ceļā ir devušies jau 27.jūlijā un Aglonā būs 13.augustā. Svētceļojumi paredzēti arī no Rīgas, Salacgrīvas, Salaspils, bet ar autobusu – no Liepājas un Rīgas.
“Piecas dienas – no 10. līdz 15.augustam – Aglonā paredzēta plaša programma. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki būs 14.augustā pulksten 18.15, bet Svētā Meinarda svētki – 13.augustā. Kustība “Par Dzīvību!” Aglonas svētku laikā aicina piedalīties nedzimuša bērna krustaceļā (13. augustā pulksten 14.00), bet 14. augustā, plkst. 10.00 Sv. Mises laikā varēs svinīgi salikt “garīgās adopcijas” solījumus. “Garīgā adopcija” ir apņemšanās deviņus mēnešus lūgties vienu Rožukroņa noslēpumu par kādu ieņemtu, bet vēl nedzimušu bērniņu un viņa vecākiem, lai ļautu viņam piedzimt,” skaidro I. Šaršūne.
