Ai, mīļā Alūksne, kāds prieks,
Kad bānītis uzposies ar svilpi skanīgo tev tuvojas!
Tas sveicienus no Gulbenes
Tev savā spožā mēlē nes,
Līdz klusi apstājas.
Ir stacijā šis brīdis svēts un svinīgs –
Gaidītāju sirdīm tīkams,
Jo mainās skūpsti, mīļi vārdi tiekoties
Un arī atvadoties.
