Lieliskos laika apstākļos sestdien notika svecīšu vakari Alūksnes kapsētās. Tie jau daudzus gadus ir sirsnīgāki un jaukāki nekā pašreizējie kapusvētki.
Šo svecīšu vakaru kulminācija ir Garnizona kapos. Tas sākās 2004.gadā, kad neliels talcinieku skaits vienpadsmit dienās, strādājot pārdomāti un stundas neskaitot, veica apjomīgus darbus, novācot 15 gados radušos apaugumu Alūksnes Garnizona kapu plašā apkārtnē. Tika atjaunotas ne tikai gleznainās ainavas uz Cepurīti, Kolberģi, 7. Siguldas kājnieku pulka kritušo karavīru pieminekli, bet spējām sakopt arī tuvējo Lielo kapu daļu līdz pat kapličai, kura bija ļoti nolaista, apaugusi ar brikšņiem, nokaltušiem kokiem. Darbā bija jūtama vienotība. Bruno Zvejnieks ar diviem karavīriem sagatavoja malku ugunskuram no nogāztajiem kokiem, dedzinājām nocirstos krūmus.
Toreiz pateicāmies Kājnieku bataljona komandierim Rinaldam Bulam, štāba priekšniekam Aivaram Ratmanim, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vīriem Naurim Ausējam, Zigmāram Jaunkampam, Edmundam Deksnim, Raimondam Jurģītim, Centim Zadumovam, viņu priekšniekam Intaram Zitānam, apgaismošanas-apskaņošanas grupai – seržantam Vasilijam Kirnijam, Jurim Kupčam, Kārlim Zēģelem. Svecīšu vakars 2004.gada 2.oktobrī izdevās brīnišķīgs! Balto svecīšu plīvojošās liesmiņas pie visiem Garnizona kapos uzliktajiem baltajiem kapu krustiem, piecu prožektoru izgaismotais Baltais krusts un augstu debesīs mirdzošās priedes, spožais ugunskurs Cepurītes salā, kas meta ugunīgu atspulgu pa ezera virsmu līdz pat kapsētas pussalai, Kārļa Zēģeles izvēlētā klusinātā mūzika – tas viss radīja svētsvinīgu noskaņojumu, tāpēc ļaudis plūda uz Garnizona kapiem līdz pat vēlai vakara stundai.
Tā ar Alūksnes karavīru un sabiedrības plašo atbalstu Garnizona kapi, gleznainās ainavas kļuva par daudzu tūristu iecienītu apskates objektu. Tā tas turpinājās daudzus gadus. Alūksnē iebraukušie dažādu valstu militārie atašeji Garnizona kapus uzskatīja par vieniem no skaistākajiem karavīru kapiem Eiropā.
Tā kā pats nespēju vairs izbraukāt uz kapiem, tad tie vairs netiek regulāri kopti. Šogad uz svecīšu vakaru solījās atbraukt 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru mazbērni no Kanādas un Austrālijas, tādēļ ar bijušo Alūksnes zemessardzes bataljona štāba priekšnieku Juri Loču sākām kapu kopšanu, palīgā kā vienmēr nāca Kājnieku skolas karavīri.
Arī šāgada svecīšu vakars Garnizona kapos izdevās brīnišķīgs! Kritušo varoņu un citu tur apglabāto baltos krustus izgaismoja balto svecīšu liesmiņas, bet lielo Balto krustu un sirmās priedes – spēcīgs halogēnais prožektors. Vienreizīgi skaista ainava, ko papildināja degošais ugunskurs virzienā uz ezeru – 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli! Ļaudis plūda no dažādām Latvijas vietām. Neredzēti lielais bērnu skaits uz rokām, ratiņos, pie vecāku rokām kapos 3.oktobrī deva ticību, ka redzējām mūsu tautas nākotni, radīja pārliecību, ka mūsu tauta neizklīdīs pasaules ceļos.
Sirsnīgi pateicos visiem, kuri šo svēto misiju veica: Kājnieku skolai, tās komandierim pulkvežleitnantam Rinaldam Bulam, Jurim Ločam, Andim Jaunzemam par malku ugunskuram; Jānim Cīrulim, Uldim Tiltiņam par tā kurināšanu; Bejas un Ziemeru pamatskolām un direktorēm Silvijai Aizupei un Elvīrai Aizupei par bagātajām ziedu veltēm; Jurijam Marinovam par izgaismošanu; Dainim Rižkinam, Velgai Tammai, Iritai Lisukovai, Sandora Līviņa ģimenei un citiem par svecīšu aizdegšanu pie lielā Baltā krusta 7. Siguldas kājnieku pulka komandierim, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim ģenerālim Vilim Spandegam un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Voldemāram Zaķim; kapu celiņa labajā pusē – pulka trešajam komandierim pulkvežleitnantam Eduardam Kanderam, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Kārlim Pumpītim, kapteinim Jēkabam Ķiplokam, represētajiem leitnantiem Jānim Būdam un Pēterim Spilvam, kā arī pie 16 Lielajos kapos apglabāto Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru baltā marmora piemiņas plāksnēm.
