Mani sauc Austra. Dzīvoju netālu no Rīgas, vadu nelielu, bet tomēr savu uzņēmumu. Man ir divi bērni, vecākajam 14 gadu. Ar jaunāko visu var sarunāt, bet vecākais spurojas pretī – vienalga, par kādu jautājumu.
Mani sauc Austra. Dzīvoju netālu no Rīgas, vadu nelielu, bet tomēr savu uzņēmumu. Man ir divi bērni, vecākajam 14 gadu. Ar jaunāko visu var sarunāt, bet vecākais spurojas pretī – vienalga, par kādu jautājumu.
Nu jau piesalst, dodu cimdus un cepuri, lai velk un nesaldējas! Kas no tā iznāk? Viņš ietiepjas un negrib klausīt, saka, ka grib iet pliku galvu, jo ar cepuri nav stilīgi. Saprotu, ka viņš varbūt grib kaut ko modernāku, tomēr tas taču nav galvenais! Kad pati biju pusaudze, tikko biju pa durvīm laukā, tā: “šmauks”, cepuri nost! Man ļoti nepatika, kā cepure izskatās, man tā nepiestāvēja. Tiešām biju pārliecināta, ka izskatos daudz labāk bez cepures. Diemžēl par jaunības kļūdaino pārliecību nācies dārgi samaksāt – ilgi ārstēju hronisku auss iekaisumu. Cenšos savam vecākajam dēlam iestāstīt, ka veselība ir visdārgākais, kas mums ir. Tomēr, par spīti manām pūlēm, neizdodas viņu pārliecināt. Bēdīgākais, ka trūkst atbalsta ģimenē. Vīrs neuztver nopietni manu satraukumu. Visādi jokojas un pat mudina vecāko dēlu nerēķināties ar manu viedokli. Pusaudzis to redz un izsecina, ka var neklausīt. It kā sīkums, tomēr dusmojos, ka nevaru iespaidot savu bērnu. Tomēr mūsu attiecības nav tik bezcerīgas, kā izklausās, esam vienojušies, ka jābūt vakarā laikus mājās. Dēls šo noteikumu ievēro.
Man nākas klausīties daudz pārmetumu, ka citu bērnu vecāki ir saprotošāki un labāki, jo ļauj saviem bērniem palikt pie draugiem vai pastaigāties ilgāk, tomēr dēls zina, ka nedabūs kabatas naudu, ja nepakļausies.
Reizēm konflikts rodas uz līdzenas vietas un atņem daudz enerģijas. Varbūt var pielietot sentēvu metodes – siksnu vai žagaru?
