Apes novada domes pērn ievēlētajā sastāvā četri deputāti atbildīgo amatu ieņēma pirmo reizi. Deputātu godā aizvadīti gandrīz astoņi mēneši, tādēļ jautājām jaunajiem deputātiem, kā iejutušies domē un vai izdevies realizēt vēlēšanu programmā dotos solījumus. Kā pirmo uz sarunu aicinājām deputāti Unu Reķi, kura vienīgā tika ievēlēta no saraksta “Vireši”.
“Kā deputāte jūtos labi. Brīžiem gan nedaudz biedē lielā atbildība,” sākot sarunu, neslēpj U.Reķe. Arī brīžos, kad cilvēki pie viņas vēršas ar kādu jautājumu un sarunu sāk ar teikumu “es pie jums kā varas pārstāvja”, sajūtas esot jocīgas. “Taču ir patīkami, ka cilvēki zina, ka var pie manis vērsties, un es varu ko lietas labā darīt. Jūtos labi, ja varu sniegt atbildes uz jautājumiem un palīdzēt atrisināt kādas situācijas,” saka U.Reķe.
– Vai šajā laikā ir izdevies īstenot kādus dotos priekšvēlēšanu solījumus?
– Daudz kas no tā, ko savā programmā rakstījām, lēnām īstenojas un uzlabojas. Vienkārši – attīstības procesi notiek visās jomās. Domes darbinieki strādā un dara savu darbu. Ne vienmēr deputātiem ir jāierosina procesi. Piemēram, ir palielināts vienreizējais pabalsts, ģimenē piedzimstot bērniņam, ir izstrādāti saistošie noteikumi, lai uzlabotu situāciju teritorijas sakopšanā. Priecē, ka uzlabojas darbs ar jaunatni un jaunā jaunatnes lietu speciāliste ieklausās jauniešos. Piedalījos jauniešu un jaunatnes lietu speciālistes sarunā Vidagā, un dažas problēmas jau ir atrisinātas, piemēram, jaunieši atkal brīvdienās var Vidagas skoliņā spēlēt tenisu, novusu, kā arī novadā deklarētajiem jauniešiem neprasa maksu par sportošanu Apes sporta zālē, kā tam ir jābūt, bet iepriekš to prasīja.
Solījām, ka pirmsskolas iestāžu grupas strādās visu vasaru. Diemžēl dome pieņēma lēmumu, ka tā nebūs un Gaujienā un Apē vienu mēnesi iestādes būs slēgtas. Taču ir panākts risinājums, ka nepieciešamības gadījumā bērnus no Gaujienas var vest uz Vidagu, bet bērnus no Apes – uz Trapeni. Zinu vecākus, kuri to izmantos. Diemžēl risinājuma nav stāvlaukumam pie Virešu saieta nama. Stāvlaukums ir ļoti nepieciešams, taču ieceri nevar īstenot, jo tas ir dārgi. Ja pašvaldība to varētu izdarīt savā darba ritmā, tas izmaksātu mazāk, taču, tā kā tas jādara pēc projekta – tas ir ļoti dārgi. Joprojām Virešu pagastā nav sava sociālā darbinieka, kas pārzinātu situāciju un pazītu cilvēkus. Kad domē runājam par sociālajiem jautājumiem, to atgādinu. Iespējams, situācija mainīsies līdz ar telpu maiņu sociālajam darbiniekam, kurš cilvēkus vairs nepieņems saimniecības ēkā pie bibliotēkas, bet skolas telpās, kas šobrīd tiek remontētas. Jāsaprot, ka iedzīvotāju skaits pagastā ir mazs, tādēļ šaubos, vai kādreiz varētu būt savs sociālais darbinieks.
Priekšvēlēšanu programmās solījumi bija līdzīgi arī citām vēlētāju apvienībām. Mērķis ir viens – lai novada cilvēkiem būtu labāk. Un, tikai strādājot kopā, mēs šo mērķi varam īstenot.
– Viens no solījumiem bija pieņemt sabiedrībā izdiskutētus jautājumus.
– Jautājumi varbūt netiek tik daudz izdiskutēti sabiedrībā, taču domes deputāti par tiem diskutē gan. Ja neesam vienisprātis vai ir kādas neskaidrības un jautājumi, diskutējam, kamēr nonākam līdz labākajam variantam. Ja neizdodas pirmajā reizē atrast labāko variantu, tad tiekamies vēlreiz. Diskutablos jautājumus pārrunāju abos kolektīvos, Trapenes skolā un D.Ozoliņa Apes vidusskolas Vidagas skoliņā, kā arī jautāju viedokli vēlēšanu saraksta cilvēkiem, jo mums joprojām ir aktīva grupas sarakste lietotnē “WhatsApp”.
– Cilvēki lūdz skaidrot lēmumus?
– Ne daudz, bet prasa. Piemēram, skolotāji skolā man jautā, ko domē jaunu nolēma. Speciālas sapulces nesasaucu, bet kafijas pauzē izstāstu, kas ir runāts. Pozitīvi, ka dome mēnesī reizi organizē iestāžu vadītāju sanāksmes, lai notiktu informācijas apmaiņa. Kādreiz tādas tikšanās nenotika, taču tās ir vērtīgas. Otrdien Apē būs novada iedzīvotāju sapulce. Kāds būs rezultāts, redzēsim, taču iedzīvotāji ir jāuzklausa, arī viņiem ir savi jautājumi, iebildumi un ierosinājumi. Cilvēkiem ir jādod iespēja izteikt viedokli, lai “nerūgtu” savās mājās. Ja arī sāpi vai problēmu nevar atrisināt, viņš vismaz to ir pateicis, un tas jau ir pozitīvi. Un tas ir normāli, jo visi ar visu nevar būt vienmēr apmierināti.
– Vai ir lēmumi, ar kuru pieņemšanu neesat mierā?
– Par pirmsskolas iestāžu slēgšanu vasarā uz vienu mēnesi, jo likums tomēr nosaka, ka iestādēm jāstrādā visu vasaru. Uzklausot un saprotot situāciju, balsoju par slēgšanu, taču ar šo lēmumu īsti mierā neesmu un sevī nespēju pieņemt.
– Domes sēdēs valda liela vienprātība, tādēļ rodas jautājums, vai nav diskusiju un aizmugurisku vienošanos?
– Parasti visus jautājumus izdiskutējam iepriekš un domes sēdē tikai nobalsojam. Ja neesam vienojušies, jautājumu nemaz uz sēdi nevirza. Diskusijas ir, reizēm arī asas. Taču aizmugurisku vienošanos nekad nav bijis, ja kāds ir pret, tad tā arī pasaka un neklusē. Piemēram, ne ļoti viennozīmīgi nāca lēmums par to, kuriem ceļiem piesaistīt līdzekļus, un bija deputāti, kuri pat devās situācijas apskatīt uz vietas. Vienojāmies, ka tos ceļus, kuriem finansējuma nepietika, laika gaitā atjaunos par pašvaldības līdzekļiem. Vienošanos panācām, taču diskusijas bija ilgas un garas.
– Domē esat četri izglītības jomu pārstāvoši deputāti. Vai tas nav par daudz?
– Droši vien ir daudz, ja no deviņiem deputātiem četri ir izglītības iestāžu vadītāji. Taču izglītības iestāžu vadītāji ir tie, kuri katrā pagastā tiekas ar ļoti lielu daļu iedzīvotāju – bērniem, viņu vecākiem, vecvecākiem. Viņi nāk uz skolu, un skolas direktors dzird jautājumus ne tikai par bērnu audzināšanu, bet arī par citām problēmām. Piemēram, vecāku sapulcēs nereti vecāki runā par problēmām, kas nav ar skolu saistītas, piemēram, par ceļiem. Jāņem vērā, ka paši vēlētāji šos izglītības pārstāvjus ir ievēlējuši un izrādījuši viņiem uzticību.
– Kad jums septembra sākumā piedāvāja uzņemties Trapenes sākumskolas vadīšanu, ne mirkli nešauboties, piekritāt.
– Jā, laika nebija daudz, taču tik un tā pārdomāju un izanalizēju. Īstenībā, man bija ļoti žēl Trapenes skolotāju. Tā viņiem bija neapskaužama situācija. Tikko kā bija reorganizēta skola, zaudēti ļoti labi un uzticami kolēģi un tam visam vēl pa virsu – skolu pamet skolas direktors. Ja Vidagā par skolas reorganizāciju runājām un domājām kopš 2009.gada un vairāk vai mazāk bijām tai gatavi, tad Trapenē tas notika ātri un cilvēkiem daudz sāpīgāk. Bija maz diskusiju ar vecākiem un pedagogiem. Vidagā bija citādāk.
– Risinājums – atstāt izglītības iestādi kā mācību punktu, nevis skolu slēgt pavisam – nav slikts.
– Es nezinu, vai tas ir labākais risinājums, bet zināmi piemēri, ka līdz ar skolas slēgšanu dzīve pagastā ar laiku beidzas. Vidagas skoliņā no 1. līdz 9.klasei šobrīd mācās 18 bērni, pirmsskolas grupā – 32 bērni. Lielo bērnu (6.-9.klase) vecāki neslēpj, ka braukšana no vienas skolas uz otru ir smaga – divas dienas nedēļā bērni mācās Vidagā, trīs Apē. Taču, ja skolu reorganizētu kā sākumskolu ar sešām klasēm, vecāko klašu bērniem tik un tā būtu jābraukā. Vēl tikai runājot par skolas reorganizāciju, vecāki paši teica – ja vecākais bērns būs jāved uz citu skolu, vedīs arī mazos un Vidagā vairs nemācīsies. Šie bērni vismaz paliek novadā. Reorganizācijas procesā divi bērni izlēma doties mācīties citur, bet tas ir normāli, jo reorganizācija bez zaudējumiem nav iespējama. Pozitīvi, ka šādi varējām saglabāt arī darbu ļoti labiem skolotājiem. Es nevaru iedomāties, ka Vidagā un Trapenē nebūtu skolas.
– Šobrīd savienojat vairākus darbus – esat Trapenes sākumskolas direktora pienākumu izpildītāja, D.Ozoliņas Apes vidusskolas direktora vietniece, biedrības “Pagasta attīstības grupas “Vireši” valdes priekšsēdētāja, arī deputāte domē. Vai nav grūti?
– Ir, darba ir daudz. Liels atbalsts ir kolektīvi skolās, kas palīdz un ir atbalstoši, kā arī ģimene. Kā deputātei gribētos gan lēmumos iedziļināties vairāk un izprast tos labāk – ja lemjam par kādu dokumentu, tad man tas ir jāizprot, lai varu pārliecināti pacelt roku un nobalsot. Vienu brīdi maģistra darba rakstīšanas dēļ reizēm visos jautājumos nepaguvu iedziļināties līdz visiem sīkumiem.
– Kādu gribētos redzēt savu novadu?
– Novadu, kurā cilvēku ir daudz vairāk nekā šobrīd un kurā būtu ražojoši uzņēmumi. Man nav risinājuma, kā to panākt, bet ļoti gribētos, lai cilvēkiem būtu darba vietas. Aizbraucēji uz ārzemēm saka, ka Latvijā nekā nav, bet līdz ar aizbraukšanu situācija te, Latvijā, paliek vēl sliktāka. Ja visi aizbraukušie atgrieztos, uzņēmējdarbība attīstītos, jo vajadzētu vairāk maizes, piena, apavu un visa cita. Līdz ar to attīstītos tirgus un uzņēmējiem būtu iespēja darīt vairāk.
— Agita Bērziņa
