Gads atkal apskrējis vienu daudzkrāsainu riņķīti, un mēs svinam Alūksnes pilsētas svētkus. Svinam paši, gaidām ciemos radiniekus, draugus, pieminam savus mīļos.
Mēs, “Alūksnes Ziņu” kolektīvs, arī šogad esam radījuši laikraksta svētku numuru, cenšoties vairāk stāstīt tieši par savu pilsētu, tās cilvēkiem, viņu sajūtām un domām, arī sāpēm, turklāt biezāku nekā ikdienā – ar 24 lapām. Esam centušies Alūksni ieraudzīt tūrista acīm, lai izzinātu, ko tad tūristi īsti domā par mūsu mazpilsētu, ko arī paši pozicionējam kā tūrisma pilsētu. Rakstām par tiem citu pilsētu, pagastu cilvēkiem, kuri arī pamazām kļūst par alūksniešiem. Šoreiz pārdomās par to, kā iedzīvojies Alūksnē, būdams no Amatas, dalās jaunais zobārsts Dāvis Rozītis. Esam radījuši stāstu par alūksniešiem nu jau vairākus gadus īpaši tuvu komponistu Uģi Prauliņu, kuram arī sirdī ir Alūksne un Ērmaņu muiža Malienā, kur viņa senči minuši soļus. Savu dzīvesstāstu mums uzticējusi Jāņekalnu ģimene, kas būs starp tām alūksniešu ģimenēm, kuru jaundzimušos Alūksnes novada pašvaldība suminās pilsētas svētku laikā. Atspoguļojam valstī iecerētās veselības reformas nebūšanas ģimenes ārstiem, stāstām par Alūksnes ikdienas notikumiem.
Liels prieks ir par šāgada sabiedrības balvas “Gada alūksnietis 2017” saņēmēju – pediatri Inesi Priedīti, kuras gādīgās rokas ir ārstējušas arī manus abus bērniņus. Nominantus balvai iesaka mūsu portāla “Alūksniešiem.lv” lietotāji, kuri paši arī pēc tam balso, tādēļ sabiedrības balva – mākslinieka Ēro Rasa stiklā darināts spalvaskāts. Pērn šādu balvu pasniedzām pirmo reizi un tas visiem bija patīkams pārsteigums, bet šogad pilsētā jau iepriekš bija dzirdamas runas: kurš tad šogad to saņems? Man gribas cerēt, ka tās pasniegšanu kopīgi nostiprināsim kā jauku Alūksnes pilsētas svētku tradīciju par godu mūsu portāla dzimšanas dienai, ko arī svinam šajos svētkos.
Lai jums jauki Alūksnes pilsētas svētki ar tiem raksturīgo burzmiņu! Bet ikdienā lai izdodas šķietami nebeidzamo ikdienas darbu skrējienā ieraudzīt savu mīļo pilsētu – mazliet citādu. Ieraudzīt brīnišķīgi mirdzošās rasas lāsītes Pils ielas zālājā, no rīta nākot uz darbu. Sasmaržot Alūksnes patiesi svaigo gaisu. Apstāties, lai aplūkotu varavīksni pār Alūksnes ezeru un izjustu vēja pūsmu matos. Ielaist sevī tās sajūtas, kad saproti – esmu laimīgs un šeit ir mana īstā vieta!
