Alūksnes rajona slimnīca pagājušajā gadā ir piedzīvojusi daudzas patīkamas pārmaiņas, piemēram, ir kapitāli izremontētas bērnu un terapijas nodaļa, bet arī šogad ir gaidāmas daudzas izmaiņas un uzlabojumi.
Alūksnes rajona slimnīca pagājušajā gadā ir piedzīvojusi daudzas patīkamas pārmaiņas, piemēram, ir kapitāli izremontētas bērnu un terapijas nodaļa, bet arī šogad ir gaidāmas daudzas izmaiņas un uzlabojumi.
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa pavadīto gadu vērtē kā veiksmīgu.
“Esam cītīgi un ražīgi strādājuši. Esam pārsnieguši valdības iedalītās kvotas 2006.gadam, tādēļ Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) ir veikusi pārrēķinu un par pirmo pusgadu pārstrādātos līdzekļus esam saņēmuši atpakaļ. Līdz ar to nav kā 2005.gadā, kad mums iznāca zaudēt aptuveni 42 000 latu. Par 2006.gadu esam atguvuši atpakaļ jau nepilnus 35 000 latu. Kā būs par 2006.gada otrā pusgada kvotu izlietojumu – vēl nezinām. Arī Alūksnes slimnīcā ārstējas 19 toksiskā hepatīta slimnieki. Pašlaik slimnīcā ir 10, bet 9 ir izrakstīti. Sagatavojām vēstuli VOAVA par papildu apmaksu saistībā ar šiem pacientiem. Ar 1.janvāri medicīnas darbiniekiem ir jāpalielina darba algas, mainās arī medicīnisko pakalpojumu tarifi, tādēļ būs augstāka maksa par gultas dienu, manipulāciju apmaksu,” stāsta M.Kauliņa.
Strādā jauni ārsti
Viņa pauž prieku, ka 2006.gadā Alūksnes slimnīcas mediķu kolektīvam ir pievienojušies jauni ārsti. “Pie mums ir sākusi strādāt fizikālās terapijas ārste Dagnija Ģērmane, kas agrāk strādāja Alūksnes poliklīnikā. Jauna speciāliste gan slimnīcai, gan Alūksnes rajonam ir fizioterapeite Baiba Strodāne. Terapijas nodaļas ārsts un vadītājs kopš rudens ir dakteris Uldis Sproģis. Uzņemšanas nodaļā kā uzņemšanas ārsts darbu ir sākusi Līvija Eriņa. Agrāk viņa bija Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas ārste, bet daktere Daina Stīpniece tagad ir uzņemšanas nodaļas vadītāja,” stāsta M.Kauliņa.
Darbā uz Alūksnes slimnīcu no Daugavpils brauc anestezioloģe Ļubova Gavrilova. “Viņa vēlas palīdzēt mūsu anesteziologam Pēterim Kučikam. Tiesa, Daugavpils no Alūksnes ir diezgan tālu, bet pašlaik valdības nostāja ir, ka ārstiem ir jābūt ceļojošiem un mobiliem – visu laiku uz koferiem,” saka M.Kauliņa.
Alūksnes rajona slimnīcas galvenā medicīnas māsa Inita Vīksna uzsver, ka šogad slimnīcā pastāvīgu darbu ir uzsākusi medicīnas māsa Daiga Grīnusa, kas agrāk strādāja Alūksnes poliklīnikā. Viņa jau agrāk ir strādājusi Alūksnes slimnīcā.
“Izjūtam to, ka cilvēki vēršas slimnīcā un taujā pēc darba šeit – slimnieku kopēji, medicīnas māsas. Medicīnas darbinieku algas pamazām palielinās, ceram, ka cilvēki atgriezīsies medicīnā. Latvijā pašlaik notiek slimnīcu apvienošana. Alūksnes slimnīca ģeogrāfiski atrodas diezgan tālu no lielākajām slimnīcām, tādēļ mums ir jāstrādā tepat un jāattīstās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde Alūksnē pašlaik paliks līdzšinējā statusā. Iespējams, martā saņemsim jaunu ātrās palīdzības automašīnu, kas varētu būt Apes brigādei,” norāda M.Kauliņa.
Pašvaldība atbalsta tikai ar vārdiem
Lai arī vairāki mediķi slimnīcā ir uzsākuši darbu, tāpat gaida vēl jaunus. “Mums tagad ir jāveido jaunie štatu saraksti, bet valstī nav definēts štatu minimums, lai medicīnas sistēmā varētu izveidot štatu sarakstu. Nav zināms, cik vienam ārstam jāaprūpē slimnieku. Vienīgie noteikumi, kas to kaut cik nosaka, ir padomju varas gados izstrādātie, kas noteica pacientu skaitu uz darba slodzi. Bet toreiz pacientu saslimšanas bija vieglāka, nekā tagad,” secina M.Kauliņa.
Viņa neslēpj, ka ārstu trūkst un trūks arī turpmākajos gados. “Mēs, mediķi, varam vērsties pie medicīnas studentiem un pierunāt nākt strādāt uz Alūksni, bet mums jau nav dzīvojamās platības, ko viņiem piedāvāt. Mēs varam piedāvāt tikai darbu un atalgojumu, nevis dzīvesvietu. Tas ir vietējās pašvaldības pienākums. Šogad bija gadījums, kad uz Alūksnes slimnīcu būtu atnākusi strādāt Ilze Lībiete – rezidente radioloģe. Viņa bija ar mieru slēgt ar Alūksnes slimnīcu līgumu uz trim gadiem, mēs maksātu viņai stipendiju. Tikai Alūksnes pašvaldībai bija jādod atļauja viņai ar vīru privatizēt dzīvokli Apes ielā. Pašvaldība nolēma, ka nevajag to darīt, jo pauda aizdomas par to, ka dzīvokli uzreiz pārdotu. Radiologs Latvijā ir ļoti pieprasīta un deficīta specialitāte. Tā kā situācija izvērtās šādi, I.Lībiete līgumu ar mūsu slimnīcu neparakstīja. Piemēram, Liepājas pilsētas dome maksā stipendiju topošajiem ārstiem, lai viņi nāktu strādāt uz Liepājas slimnīcu. Tāpēc vēlējums Alūksnes pilsētas domei būtu padomāt, ka mēs ikviens varam saslimt tepat Alūksnē.
Iegādājas jaunus aparātus
2006.gadā Alūksnes slimnīcā ir veikti vairāki uzlabojumi. Tika pabeigts bērnu nodaļas un terapijas nodaļas kapitālremonts. Ir iegādāts jauns loka rentgens operāciju zālei.
“Janvāra vidū plānojam pabeigt remontu slimnīcas rentgena kabinetā un uzstādīt tur jaunu rentgena aparātu no Vācijas. Pašlaik šajā kabinetā vēl notiek remontdarbi, ko veic SIA “Valdis”. Šim uzņēmumam esam pateicīgi par uzņemšanos gana saspringtos termiņos īstenot remontu, jo remontdarbi jāpaveic īsā laikā. Šajos darbos ieguldām gan slimnīcas līdzekļus, gan valsts investīcijas, jo 2006.gada rudenī no valsts budžeta grozījumiem saņēmām 100 000 latu,” klāsta M.Kauliņa.
Kopš šā gada 2.janvāra Alūksnes slimnīcā ir centralizētā skābekļa padeves sistēma katrā nodaļā, pie kā izveides rūpīgi strādāja jau ilgāku laiku.
Resertifikācijā slavē slimnīcu
11.decembrī Alūksnes slimnīcai bija resertifikācija, kurai slimnīcas darbinieki gatavojās jau kopš pagājušā gada vidus. “Visvairāk darba bija nodaļu vecākajām māsām, slimnīcas galvenajai māsai un arī pārējiem slimnīcas darbiniekiem, jo bija rūpīgi jāgatavo dokumentācija, jārāda un jāstāsta, kā strādājam. Gatavojoties resertifikācijai, nopirkām slimnīcai arī vēl nepieciešamo aprīkojumu,” saka M.Kauliņa.
Paredzams, ka Alūksnes slimnīca tiks resertificēta uz pieciem gadiem. Kad notika mediķu sapulce kopā ar resertifikācijas speciālistiem, teikts, ka Alūksnes slimnīcā strādā zinoši medicīnas darbinieki. Uzslavēja arī par izremontēto terapijas nodaļu.
Slimnīcas galvenā māsa Inita Vīksna 2006.gadā ieguva augstāko izglītību. Savukārt M.Kauliņa pati ir iestājusies studēt maģistratūrā, lai papildinātu savas zināšanas uzņēmējdarbības jomā, kas kā valdes priekšsēdētājai lieti noder.
Resertifikācijas laikā uzslavēja arī slimnīcas bērnu nodaļu un tās speciālo atpūtas telpu bērniem. “Pašlaik tiekot gatavoti jauni noteikumi stacionāriem, kā obligātu prasību turpmāk paredzot atpūtas telpu Bērnu nodaļās. Komisijai ļoti patika mūsu slimnīcas bērnu atpūtas telpa,” saka M.Kauliņa.
Būs elektroniskā bibliotēka
Veselības ministrijai Alūksnes slimnīca ir iesniegusi vairākus projektus par nepilnu miljonu latu, ko tuvākajā laikā vēlētos īstenot. Tie paredz renovāciju pārējās slimnīcas nodaļās, projektos ir iekļauta saimnieciskā daļa, laboratorija, diagnostikas un ambulatorās daļas izveide, uzņemšanas nodaļas renovācija.
“Visaktuālākā pašlaik ir uzņemšanas nodaļas renovācija un lifta izbūve, ko jau sen vēlamies izdarīt. Lifts slimnīcā ir nepieciešams jau sen, bet ir grūti izplānot tam vispiemērotāko vietu,” saka M.Kauliņa.
Viņa neslēpj, ka vajadzību slimnīcā ir daudz. “Izvērtēsim, kāds būs šā gada finansējums. Vajag iegādāties jaunu sterilizatoru. Zinām, ka 2007.gadā mūsu slimnīcai būs palielināta izstrādes kvota, jo trīs gadus esam piešķirtās kvotas izpildījuši un pārpildījuši, tādēļ ka ir bijis daudz pacientu. Ir beidzies iepirkums par diktofona centra izveidi mūsu slimnīcā, tādēļ no šā gada slimības vēstures, izrakstus rakstīsim elektroniski. Esam uzvarējuši arī konkursā par elektroniskās bibliotēkas izveidošanu slimnīcā, kas paredz jaunu datoru iegādi. Šajā bibliotēkā mediķi elektroniski varēs gūt sev profesionālo informāciju no Latvijas medicīnas bibliotēkas,” atklāj M.Kauliņa.
