“Tā ir svētku diena ikvienam Latvijas pilsonim, bet svētkus svin tikai tie, kas godā Latvijas dibinātājus.
Baltais
galdauts uz galda, zālienā vai jūrmalas smilšu kāpās ir vieta, kur
pulcēties domās un sirdī tuviem cilvēkiem. Ģimene ir tie cilvēki, kurus
es aicinātu uz saviem Baltā galdauta svētkiem. Mēs vienmēr, kad esam
visi kopā, mīlam radīt sev svētkus. Mani mīļie un tuvie ir vecvecāki,
vecāki un brālis ar māsu. Labi, kopā esot, ir kavēties atmiņās, kā arī
runāt par nākotnes plāniem. Mēs katrs esam daļa no Latvijas, kāda tā būs
nākotnē, arī atkarīgs no mūsu darbiem.
Es gribu, lai maijā
Latvijā balti galdauti zied
Un tiem apkārt laipnīgi ļaudis
Latviešu tautas dziesmu dzied”.
(Marta Dzelzskalēja- Kalēja,
10.klase)
“Pirms
manas dzimšanas mana tauta, ģimene bija nobalsojusi par labu mums, lai
mēs dzīvotu neatkarīgā valstī. Es 4.maijā gribētu Baltā galdauta svētkos
satikties ar cilvēkiem, kas pacēla roku par Latvijas neatkarību, kā arī
ar valsts prezidentu Raimondu Vējoni.”
(Amanda Gonšteina, 10.klase)
“Pie sava galda šajā dienā es uzaicinātu savas vecmammas un vectēvus.”
(Saiva Keisele, 11.klase)
“Es pie sava galda uzaicinātu draugus, kā arī savu ģimeni, jo tieši viņi cīnījās par manu brīvību šajā skaistajā valstī.”
(Roberts Rops, 11.klase)
“Balts
galdauts man asociējas ar kaut ko tikumīgu, mierpilnu. Balts galdauts
ir kā balta lapa, uz kuras tūlīt kaut kas tiks uzrakstīts. Nozīmīgi
būtu, ja šajā dienā visi radinieki aizmirstu par labākas dzīves
meklējumiem, par nesaskaņām un apsēstos pie viena galda.”
(Mikus Cekulis, 12.klase)
“Baltu
galdautu klājam reizi gadā, kad vecmammai svinam dzimšanas dienu.
Cilvēkam, kas pieredzējis karu, kurš zina, kā jācīnās par ēdienu,
apģērbu tajā laikā, kā jāstrādā 13 gadu vecumā, kā kājām uz skolu jāmēro
daudzi kilometri. Viņa ir mans eņģelis, mans piemērs un mans
lepnums!”
( Elīza Līga Daunaroviča,
12.klase)
