Vārds „maigums” apzīmē sievietes lomu – viņa visos laikos bijusi dzimtas turpinātāja. Man nav nekā svarīgāka un skaistāka, kā būt par mammu (par sievas lomu nemaz nerunājot, jo no tā jau viss sākas). Sievietes ir izturīgas, viņas bērnu var izaudzināt arī bez citu palīdzības. Diemžēl daudzas sievietes ir vientuļās mātes – šis apzīmējums gan īsti neatbilst patiesībai, jo cilvēks nekad nav vientuļš, ja blakus ir bērns. Es zinu, ka viss ir iespējams, un mamma, paliekot viena ar bērnu, pati nenojauš, cik viņa stipra. Katra asara, katrs bezcerības mirklis ir bijis tā vērts – nekas nespēj aizstāt bērna mīlestību. Mammām ir tāds spēks, kāds nemājo nevienā citā – viņas pat fiziski kļūtu visstiprākās, ja tas būtu nepieciešams.
Mātes loma sievietei liek piecelties, ja gadījies pakrist. Šī svarīgā dzīves misija maina visu, sakārto prioritātes un iemāca prieku par niekiem. Mammas jau reti kuram izstāsta to, cik asaras ir izlijušas, ja bērnam ir sāpējis, un cik negulētas naktis ir pārciestas, ja mazajam uznācis bezmiegs. Un cik nav bijis laimes mirkļu par pirmo solīti, pirmo smaidu, pirmo zīmējumu.
Kad pasaulē nāk bērniņš, jaunā māmiņa labāk saprot savu mammu un starp viņām veidojas attiecības jau jaunā gultnē – mīlestība un sapratne starp viņām paliek neuzvarama. Mātes diena nav svētki tikai mammām, bet arī dēliem un meitām, mazdēliem un mazmeitām – katram sirdī tuva sava mamma. Vienalga – blakus viņa tagad vai tālu prom – atmiņas un siltums vienmēr saglabājas. Ir laimīgi tie cilvēki, kuriem ir vecmāmiņas, vecvecmāmiņas… Stāstos, ar kuriem viņas dalās, vajag cītīgāk ieklausīties, un padomus, kurus viņas dod, patiesi ņemt vērā. Tā ir vērtība. Tā ir pieredze. Tā ir mīlestība.
“Mana mīļa māmulīte
Mani mīļi audzināja
Pate māte dubļus brida
Mani nesa rociņās’i.”
Šīs rindas man vienmēr šķitušas aizkustinošas un tā noteikti ir mana vismīļākā latviešu tautasdziesma. Kas mēs būtu bez viņu siltuma? Vai mēs pietiekami bieži par viņām piedomājam, apciemojam? Vai paldies pateicām?
Apsēdīsimies, parunāsimies un ielaidīsim savā sirdī siltumu – tas tur lai arī paliek.
