– Vai pašiem nešķiet, ka priekšvēlēšanu programmās nav svaigu risinājumu?
A.Dukulis: – Mēs paredzējām to, kas apmēram līdz 2018.gadam jau zināms un atbilst novada attīstības plānam. Jaunajai domei būs jāpieņem daudzi lēmumi, arī nepopulāri par saimnieciskiem jautājumiem. Reformas būs, jo to noteiks arī jaunā valsts nodokļu politika.
A.Fomins: – Visi risinājumi ir jāizvērtē, un tas tiek darīts.
Dz.Adlers: – Joprojām bija jāiekļauj jaunu darbavietu radīšana, veselības veicināšanas centra būvniecība, ceļu kvalitātes uzlabošana. Jāizdara līdz šim neizdarīto – tikai tad var ķerties pie kā jauna. Nav jēgas šobrīd solīt debesmannu, kas beigās būs tukši solījumi. Cilvēki domā, ka atkal būs kaut kas ekskluzīvs, bet nemānīsim paši sevi – būsim reāli.
A.Melders: – Neko jaunu jau neizdomās. Novada attīstībā “gāzi grīdā” politika jau bija un zinām, kas notika pēc tam. Šobrīd ir grūti paredzēt, kādi būs valdības lēmumi, kas ietekmēs arī dzīvi novados. Nākamajam sasaukumam būs nopietni jādomā, lai gaidāmās reformas laikā Alūksni nepieliek pie Gulbenes novada un novads turpina pastāvēt pats par sevi.
L.Langrate: – Problēmas nav atrisinātas jau iepriekšējā sasaukumā. Iedzīvotājiem dzīve kopumā novadā nav uzlabojusies. Ir veikti atsevišķi labi darbi, bet darbavietu skaits nav būtiski palielinājies, iedzīvotāji nav kļuvuši turīgāki.
V.Savkovs: – Lielie saraksti jau tagad ir pārstāvēti domē, viņiem ir vairāk informācijas par novada finansēm, nekā mums. Programma ir redzējums par pilsētas, novada attīstību – tas ir piedāvājums, bet risinājumu meklēsim, ja ievēlēs.
– Valdības mājā neuzskata iedzīvotājus par līdzvērtīgiem cilvēkiem, izturas nievājoši. Kā jūs to komentētu?
A.Dukulis: – To esmu dzirdējis, bet atbildi, tieši kurš darbinieks izturas nicinoši, tā arī neesmu saņēmis. Šādi gadījumi jādara zināmi vadībai, lai tos varētu izskaust.
A.Fomins: – Tā nav. Iedzīvotāji tiek pieņemti, uzklausīti jebkurā laikā un vietā, kur satiek! Bieži tiek reaģēts uz iedzīvotāju teikto, pat aicinām iedzīvotājus aktīvi izteikt viedokļus.
Dz.Adlers: – To esmu dzirdējis. Pašvaldība vienmēr var uzlabot savu darba kvalitāti. Gribētu, lai iedzīvotāji nāk pie amatpersonām un konkretizē, ko tieši vajag mainīt. Ne vienmēr vaina ir pašvaldībā.
A.Melders: – Absolūti to akceptēju. Katru reizi, nākot jaunam priekšsēdētājam, viņš nekad neieklausās. Alūksnē vienmēr bijis tā, ka iedzīvotāji ir priekš domes, nevis dome iedzīvotājiem. Šo pēdējo 15 gadu ciklu vajag mainīt.
L.Langrate: – Risinot ikdienas lietas, aizmirstam par ētikas jautājumiem un apkalpošanas kultūru. Visu var pārvarēt – par to nākotnē jādomā.
V.Savkovs: – Protams, tā ir. Ne visos kabinetos, bet ir.
– Vai tiešām deputātu kandidāti ir gatavi ziedot savu dzīvi vidējā slāņa labklājības celšanai? Cilvēku labklājību mēra pēc tā, kā dzīvo maznodrošinātākais slānis. Jā, Kultūras centrs ir uzcelts, bet biļetes dārgas un ne visi spēj uz turieni aiziet…
A.Dukulis: – Domāju, katrs no 97 deputātu kandidātiem apzinās, ka deputāta darbs, ko velta sabiedrības labā, nav tikai prestiža vai kāda atbalstīšanas jautājums, bet prasa iedziļināties visa novada ikdienas dzīvē. Tieši lēmumi par ikdienas dzīves norisēm ir bez būtiska ārējās izpausmes efekta: redz, mēs to uzbūvējām, izdarījām – tie ir sociālie jautājumi, kas palīdz novada dzīvi sakārtot tā, lai ieguvēji būtu visi. Ir jādomā ne tikai par novada attīstību, bet arī par visu pārējo. Par Kultūras centra biļešu maksu – ir arī diezgan daudz pasākumu, kurus pašvaldība organizē iedzīvotājiem par brīvu. Mans novērojums: jā, centra apmeklētāju kontingents ir atkarīgs no biļešu cenas, bet arī dārgie komercpasākumi pasākumi ir apmeklēti. To, ka mūsu Kultūras centrā biļešu cenas ir būtiski zemākas nekā Rīgā vai lielajās koncertzālēs, apliecina tas, ka ir koncerti, uz kuriem no Rīgas organizē autobusu, lai atbrauktu uz populāra mākslinieka koncertu Alūksnē. Jā, salīdzinot ar novada pagastu tautas namiem, biļešu cenas Alūksnē ir lielākas.
A.Fomins: – Amatpersonu deklarācijās uzskatāmi ir redzams, kas ir kas, kurš un kāpēc kandidējis. Katram ir savs mērķis, kādēļ startē politikā. Mēs, bijušie pagastu vadītāji, esam raduši palīdzēt iedzīvotājiem un to darīsim arī turpmāk.
Dz.Adlers: – Esmu gatavs ziedot savu laiku, dzīvi vidējā slāņa labklājības celšanai. To arī nepārtraukti daru, rūpējoties par papildu finanšu piesaisti novadam, jaunām darbavietām, par infrastruktūras uzlabošanu. Labklājību necels tas, ja pašvaldības budžeta naudu masveidā dalīsim uz āru visādos pabalstos. Ir jāsavelk jostas un intensīvi jāiet attīstības virzienā, kas dos darbavietas un paaugstinās novadā vidējo atalgojumu.
A.Melders: – Deputāti visu laiku strādā iedzīvotāju labā. Kultūras centrs – jā, biļetes ir padārgas. Dome varēja Alūksnes novada iedzīvotājiem biļetes tirgot ar atlaidi – tas būtu ļoti pozitīvi.
L.Langrate: – Šobrīd katrai izglītības iestādei ir “norīkots” kāds no deputātiem. Tāpat varētu būt ar pagastiem – katram pagastam savu deputātu, kurš pārzina tā vajadzības un aktualitātes. Kultūras centram būtu jādomā arī par pasākumiem, ko var apmeklēt cilvēki, kuriem ikdienā nav līdzekļu dārgajām biļetēm. Nav jāizdomā nekas no jauna – varam atgriezties pie pasākumiem, piemēram, godinot dažāda gadagājuma iedzīvotājus, atzīmējot kāzu jubilejas un citu, kam iniciators būtu pašvaldība. Tā pulcētu iedzīvotājus, cilvēki justos piederīgi un ievēroti.
V.Savkovs: – Strādāt iedzīvotāju labklājības celšanai ir mūsu partijas mērķis. Es esmu gatavs to darīt. Jā, Kultūras centru biļešu cenu dēļ ne visi var atļauties apmeklēt. Jāmeklē risinājums.
– Kādus risinājumus meklēsiet, lai pilsētā būtu vairāk darbavietu? Ir pēdējais laiks par to padomāt, jo iedzīvotāji turpina braukt prom.
A.Dukulis: – Pašvaldībai nav daudz instrumentu, kā ietekmēt darbavietu radīšanu. Mūsu novadā pašvaldībai jārada atbilstoša infrastruktūra uzņēmējiem un jārada vide, lai strādājošajiem būtu pieejami bērnudārzi, skolas, brīvā laika pavadīšanas iespējas un viss pārējais. Jāsniedz atbalsts Eiropas fondu finansējuma apguvē, ko arī darām. Protams, sadarbībai jābūt abpusējai – arī pašiem uzņēmumiem jāizrāda interese par darbavietu radīšanu. Pašvaldībai jāpalīdz uzņēmīgiem cilvēkiem. Šobrīd gan vēl neesam saņēmuši nevienu pieteikumu nomāt telpas topošajā industriālajā parkā Rūpniecības ielā.
A.Fomins: – Ne valdībai, ne pie mums neviens nebija padomājis par atbalsta programmu jaunajiem speciālistiem, kuri atgriežas strādāt novadā. Ja pēc vēlēšanām būsim pie teikšanas, no mums noteikti nāks priekšlikumi, lai darbavietu būtu vairāk – jaunajiem speciālistiem un arī jaunajām ģimenēm. Kā lēmējvara ar lēmumiem, nodokļu sistēmu varam radīt iespējas attīstīties uzņēmējdarbībai.
Dz.Adlers: – Vajag intensīvāk sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai, lai pēc iespējas ātrāk mazinātu bezdarba līmeni novadā. Atslēgas vārdi ir “intensīvāk”, “nekavējoties”, “straujāk”, jo visu laiku budžetā iekļauj vajadzības, kas nav tik primāras un svarīgas.
A.Melders: – Pašvaldībai radīt darbavietas savās struktūrās nav pareizi – tās ekonomikā plusu nenes, tikai patērē naudu. Mūsu mērķis ir panākt, lai tiek sakārtota infrastruktūra un uzņēmēji atnāktu šeit. Otrs – domes aparātā un arī valstī vajag samazināt birokrātiju. Pieaudzēt sev štatu nav darbavietu radīšana, bet tērēšana.
L.Langrate: – Jāuzrunā ikviens investors. Jāattīsta ražošana – pārtikā, lauksaimniecībā, citās nozarēs. Jāmeklē lielie rūpnieki, kuri šeit atver rūpnīcu vai tās filiāli. Tas ir darbs uzņēmējdarbības speciālistam. Jāapzina arī vietējo prasmes un jāmudina domāt, kā attīstīt biznesu.
V.Savkovs: – Pašvaldībai jāmeklē investori, kas šeit izvērstu uzņēmējdarbību un radītu darbavietas, kurus apmierinātu mūsu vide un infrastruktūra. Pašvaldība darbavietas var radīt vienīgi savās iestādēs, kapitālsabiedrībās, kas gan nav lietderīgi. Jau līdz šim radīti daudzi amati, kas pastāv tikai amatu dēļ.
– Kā pašvaldība varētu palīdzēt mazajam biznesam – individuālā darba veicējiem, mikrouzņēmumiem?
A.Dukulis: – Dabūt Alūksnē kādu lielo uzņēmumu, kurā strādātu simtiem darbinieku, ir ļoti grūti – to nosaka valsts politika, tādēļ mums jāpalīdz tieši mazajam biznesam. Piemēram, pirms nedēļas Valmierā notika Vidzemes uzņēmēju dienas – pašvaldība novada mazajiem uzņēmumiem apmaksāja dalību izstādē, kur viņi divas dienas varēja eksponēt, reklamēt savu produktu un pārdot. Otro gadu arī Alūksnes novadā ļoti sekmīgi notiek tā dēvētais zaļais tirdziņš. Arī te vietējie ražotāji var sevi parādīt. Daļai ražotāju ir izveidojies jau savs pastāvīgais pircēju loks ikdienā, un viņiem šis tirgus tagad ir vajadzīgs tam, lai pircēju loku vēl paplašinātu.
A.Fomins: – Labi ir attīstījusies mājražotāju un amatnieku tirdziņu kustība. Man ļoti patīk pašvaldības jauniešu biznesa ideju konkurss, kura dalībnieki var gūt savu starta kapitālu. Tiek slēgti sadarbības līgumi. Kad novadā notiek lieli pasākumi, atbrauc tūristi, viņi sniedz ēdināšanas, naktsmītņu pakalpojumus, tirgo savu produkciju.
Dz.Adlers: – Aicināt mazos uzņēmējus kooperēties! Piemēram, ja vienas nozares – gaļas pārstrādes – uzņēmēji, kuriem ir kopīga problēma, kooperētos, tad pašvaldība varētu saskaņā ar likumu risināt šo kopīgo problēmu: palīdzēt sagādāt mobilo kautuvi. Pašvaldība to varētu iegādāties un nodot kooperatīvam lietošanā. Tieši atbalstīt uzņēmējdarbību pašvaldība nevar. Te atslēgas vārdi ir “sadarbība starp mazajiem uzņēmumiem” – bez tās nekā. Līdzīga diskusija ir uzsākta jau ar tūrisma nozares uzņēmējiem.
A.Melders: – Sakārtot vidi tā, lai vietējiem uzņēmumiem Alūksnē un novadā būtu labvēlīgi un pozitīvi darboties.
L.Langrate: – Jāorganizē dažādas profesionālās apmācības. Jādomā par profesiju apguvi uz vietas Alūksnes novadā. Varbūt pie kādas novada vidusskolas var izveidot profesionālo programmu aroda apguvei. Jāizmanto Eiropas fondi, kas paredz arī finansējumu mājražošanas apmācībām. Jāattīsta sadarbība ar arodu skolu Alsviķos.
V.Savkovs: – Organizēt bezmaksas konsultācijas par Eiropas fondu finansējuma pieejamību un iespējām.
– Kādas ir jūsu domas par lielo būvju būvniecību Alūksnē? Par kādu naudu tās plāno uzturēt?
A.Dukulis: – Bieži izskan pārmetumi, ka pēdējo četru gadu laikā Alūksnes novads daudz aizņēmies un iztērējis naudu, kas vēl nākamajām paaudzēm būšot jāmaksā. Uzsveru – nemitīgi sekojam līdzi pašvaldības finanšu stāvoklim. Uz 2013.gada 31.maiju procentuāli pret pašvaldības pamatbudžetu mūsu aizņēmumi veidoja 11,5 procentus, bet uz 2017.gada 31.maiju plānoti 11,05 procenti. Secinājums: pašvaldības budžets palielinās visos rādītājos, bet aizņēmumu procents, kas pašvaldībai drīkst būt līdz 20 procentiem, paliek nemainīgs. Kultūras centrs uzbūvēts, vēl jāuzbūvē sporta centrs, līdztekus jādomā arī par ceļu uzlabošanu un citām lietām.
A.Fomins: – Biznesa klases viesnīcas trūkums ir Alūksnes, kurai ir bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, trūkums. Ar to saskaramies arī pilsētas svētkos. Kultūras centrs sevi ir pierādījis – esam kļuvuši kā kultūras centrs arī Balvu, Gulbenes, Apes, Smiltenes novadiem, no kurienes pie mums brauc jau pastāvīgi klienti. Vēl atliek uzbūvēt sporta centru. Nauda ir stipri jāskaita, jo katram objektam, ko radām, ir uzturēšanas izmaksas. Jārēķina līdzi darbinieku algas, lai ēka sevi atpelna.
Dz.Adlers: – Kultūras centrs šobrīd ir ļoti efektīvs un ekonomisks attiecībā pret telpu kvadratūru. Ja nebaidās, investē un projektu īsteno kvalitatīvi, tad tas ir interesants apmeklētājiem un veidojas papildu ienākumi – nav ko satraukties. Par jauno sporta centru – vajadzētu gan pārdomāt, vai tiešām vajag skrejceļu zem jumta. Ja mums ar esošo novada iedzīvotāju skaitu būs jāuztur liela manēža, tas var radīt problēmas. Savukārt “Aljas” ēka Pilssalā būs paraugs novadā, jo tās apsildei izmantos zemes siltumu. Pilssalā ir augsts gruntsūdeņu līmenis, kas siltumsūkņiem ļaus ļoti efektīvi darboties.
A.Melders: – Novadam ir attīstības plāns, bet arī valstij un politiķiem jāpaseko līdzi, ko mums vajag – nevajag. Ēkas būs jāuztur. Paredzams, ka pagasti saņems mazāku finansējumu. Manuprāt, sporta centra Alūksnē nebūs. Tas viss ir blefs, ko sola. Pie skolām gan vajag normālus sporta laukumus iekārtot. Veselības centram nauda ir iedalīta, bet nevarēs viesnīcu un SPA izveidot, kā bija izdomāts. Kultūras centram ir jābūt, izmaksas tam jāparedz. Daļai deputātu netiek parādītas izmaksas, to zina tikai atsevišķas personas. “Aljas” ēkas izmaksas ir pārāk lielas.
L.Langrate: – Viss rūpīgi jārēķina. Protams, lielas būves vajag – uz Kultūras centru brauc apmeklētāji no dažādiem novadiem. Vēl mums vajadzētu skaistu izstāžu zāli, sporta kompleksu, bet visam jābūt līdzsvarā un tā, lai vietējie iedzīvotāji arī var pasākumus apmeklēt. Bet viss tiešām jārēķina.
V.Savkovs: – Šo jautājumu uzdod arī mūsu partija: vai šādu lielu ēku būvniecība ir lietderīga un vai tas iedzīvotājiem ir vajadzīgs? Izdevumi būs lieli. Kāds būs pienesums pilsētai?
