Mīt Uranažos tāds Kārlis Cauka, Kam līdzās kā saules stars sieviņa jauka. Abiem uz pleciem liels gadu svars.
Mīt Uranažos tāds Kārlis Cauka,
Kam līdzās kā saules stars sieviņa jauka.
Abiem uz pleciem liels gadu svars,
Bet dvēselēs veselīgs možums un spars.
Abi vēl skatās ikdienai pāri
Un cer, ka nākotnē pensionāri
Neskums, ka mūžs ir nodzīvots velti
Un kādreiz tiks pelnītā godā celti.
Kur gan tie gadi kā sacīkstēs skrien?
Varbūt pie pakša būs jāpiesien,
Lai visu, kas pensijai pielikts bija,
Atkal neapēd inflācija.
Tā Kārlis ar Ainu pa reizei skaišas,
Bet vispār domas par dzīvi ir gaišas.
Pat Kalvītis teicis, ka jālaiž iekšā
Tie treknie gadi, kas durvju priekšā.
Ja Latvijā kaut ko vairāk ražos,
To sajutīs arīdzan Uranažos.
Žēl, ka tas nebūs ne šodien, ne rīt.
Kaut pietiktu spēka sagaidīt!
Būs pilna māja cilvēkiem labiem,
Kad dzimšanas dienas atzīmēs abiem.
Lai vienmēr priecīgs šis svinīgais mirklis,
Lai ilgi vēl augošs gadskārtu šķirklis!
