Ziemeru pagastā, Alūksnes ezera krastā, atrodas Spieķu senkapi. Uzkalniņā akmens ar iegravētu uzrakstu un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas zīme liecina, ka tas aizsargājams objekts.
Ziemeru pagastā, Alūksnes ezera krastā, atrodas Spieķu senkapi. Uzkalniņā akmens ar iegravētu uzrakstu un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas zīme liecina, ka tas aizsargājams objekts.
“Tur ir pilnībā izmainīta vide. Labi, varēja izcirst alkšņus, bet krūmi noteikti ir izrauti ar visām saknēm un zeme piekalnē nolīdzināta. Tieši planēšanas darbi ir būtiski šo vietu mainījuši,” ar šajā vietā redzēto neapmierinātību pauda arheologs Guntis Gerhards.
Viņš ir bijušais alūksnietis, kurš piedalījās arheoloģiskās izpētes darbos Pilssalā, bet bija devies arī uz Spieķu senkapiem. Pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga atzīst, ka 2003.gadā atpūtas vietas iekārtošanas darbi tika sākti bez saskaņošanas un atļaujas. Toreiz viņa darbus apturēja, kamēr tika izstrādāts un saskaņots projekts. Tā īstenošanai tika saņemta Valsts pieminekļu inspekcijas atļauja. “Senkapu teritorija ir iezīmēta kartē. Tā uzkalnā veido ovālu, kas stiepjas apmēram 50 metrus uz abām pusēm. Tikai šajā vietā ir bijuši apbedījumi,” precizē S.Ludviga. Ja arheologi vai kāds cits ir atradis kaut ko no apbedījumiem ārpus šīs teritorijas, tad tie tur nonākuši kolhozu gados. Lai gan senkapu vieta bija iezīmēta ar kupicām, acīmredzot kolhoza vadība ignorēja kapulauka neaizskaramību, jo tur ara un sēja labību.
Tagad atpūtas vietā nekādi darbi neturpinās, bet S.Ludviga domā, ka baļķu namiņu varēja celt citā vietā pie ezera. Tiesa, tas neatrodas kapu teritorijā, bet zonā gan. Tā stiepjas puskilometra rādiusā. Tuvākajā apkārtnē dzīvojošie, protams, vienmēr ir zinājuši par Spieķu senkapu atrašanās vietu. Blakus tai ir Laivas kalns, kurā, iespējams, bijusi svētvieta. Pirmo reizi Spieķu senkapi kartē iezīmēti pirmās brīvvalsts gados, kad izveidojās pieminekļu valde.
