Alūksnes domes deputāti Armands Musts un Edvīns Fricis Svars kopā ar skolēnu vecāku pārstāvi Verneru Kalēju otrdien apmeklēja pilsētas sākumskolas mazo korpusu, kura renovāciju veic SIA “Alūksnes nami” strādnieki.
Alūksnes domes deputāti Armands Musts un Edvīns Fricis Svars kopā ar skolēnu vecāku pārstāvi Verneru Kalēju otrdien apmeklēja pilsētas sākumskolas mazo korpusu, kura renovāciju veic SIA “Alūksnes nami” strādnieki. Apmeklējuma iemesls – neapmierinoša darbu kvalitāte.
“Vai pašvaldības uzņēmumā strādājošo bērni nemācās sākumskolā, ja attieksme pret darbu ir pavirša? Acīmredzot domes algotais būvinženieris Anatolijs Kuzņecovs neveic savus pienākumus. Tā ir noziedzīga rīcība – līdzekļu izšķērdēšana. Ja pēc renovācijas būs jauns jumts, labiekārtotas tualetes un it kā glīti izkrāsotas telpas, kuru sienas var ar roku izdrupināt, tad varbūt nebija vērts neko darīt,” uzskata A.Musts.
Pirmā stāva telpās grīdas dēļus liek uz betona vai smilšu pamatnes bez siltinājuma. V.Kalējs norāda, ka parasti pirms dēļu likšanas ieklāj ruberoīdu, kā arī kādu materiālu siltināšanai. Dēļi nav izžuvuši un impregnēti, tāpēc grīdā radīsies spraugas un tā bojāsies. Zēnu darbnīcu telpā zem izlietnes siena ir izpuvusi, bet to acīmredzot nav bijis paredzēts atjaunot. Tas nozīmē, ka trupe sienā var skart arī grīdas dēļus, kuri nav apstrādāti ar antiseptiku. SIA “Alūksnes nami” darbu vadītājs Konstantīns Rakovs skaidro, ka nav paredzēts finansējums šādiem darbiem un tie nav iekļauti tāmē. Atliek vien piebilst, ka tāmi sastādīja uzņēmuma speciālisti. “Strādnieki varētu teikt, ka viņu gods neļauj rīkoties acīmredzami nepareizi, jo ir skaidrs, ka tāda grīda ātri sapūs. Turklāt grīdas dēļus nekad neliek līdz sienai, bet atstāj vismaz pusotru centimetru ventilācijai,” spriež E.F.Svars.
Skolas direktors Dainis Svarups pieļauj, ka grīdu nevajadzēja mainīt visās telpās. Sākotnēji izvērtējot ēku, tas arī nebija paredzēts. “Galvenais uzdevums bija izpildīt ugunsdrošības prasības, lai šajā korpusā varētu notikt mācības. Ja celtnieki var iekļauties renovācijai paredzētajā finansējumā un izpildīt darbus labākā kvalitātē, tad varētu tikai priecāties,” atzīst direktors. Tagad ēkas abos galos ir metāla kāpnes evakuācijai ugunsgrēka gadījumā. Būs novērsti trūkumi apkurē, jo korpusu paredzēts pieslēgt centralizētai siltuma piegādei. “Kāpēc nekas netiek darīts, lai ēku pievienotu siltumtrasei? Turklāt siltums būs vajadzīgs iekšdarbiem, lai telpas ātrāk žūtu,” neizpratnē ir skolas saimnieks Juris Leimanis.
Vai centrālapkure spēs sasildīt telpas, kurās nav siltinātas ne sienas, ne griesti, ne grīda? “Liekot jaunu jumtu, nedabūja 300 latus, lai paliktu zem tā vati vai citu siltuma izolācijas materiālu. Tagad ēkai nav “cepures”, tāpēc būs lieli siltuma zudumi. Ja trūka naudas, nevajadzēja likt tik daudz veramo logu vai meklēt iespējas ietaupīt citur,” uzskata A.Musts. “Nesaprotu, kāpēc nelielai telpai vajadzīgi deviņi verami logi, kas ir krietni dārgāki. Vēdināšanai pietiktu ar pāris logiem, kurus var atvērt,” spriež V.Kalējs. Vecāki sponsorēja logu maiņu vienai klasei, bet tagad to vietā ielikti citi logi. Iepriekšējie ir sadauzīti un izmesti. K.Rakovs skaidro, ka neesot iespējams tos izņemt nebojājot. Tomēr viņa teiktais tiek apšaubīts. “Tas liecina par nevērīgu attieksmi pret labdarības žestu skolai. Jāšaubās, vai vecākiem vēl gribēsies palīdzēt,” secina A.Musts. Otrā stāva telpās būs iekārtie griesti. Zem tiem – apmetuma skaliņi un dēļi, kas ir nedaudz ieliekušies. Acīm redzami šī ēka ir savu laiku nokalpojusi, tāpēc ar minimāliem līdzekļiem un uzskaistināšanu nevar sasniegt labu rezultātu.
“Tas ir brīnišķīgi, ka notiek remontdarbi. Tomēr mācību procesa laikā tie rada lielu saspiestību. Un tas ir bēdīgi,” vērtē sākumskolas direktora vietniece mācību darbā Ruta Salaka.
Viņa uzsver, ka bija cerēts – darbi tiks pabeigti līdz 1.septembrim. Tagad ir sajūta, ka tiem galu neredz. Turklāt R.Salaka atzīst, ka mazā korpusa klases nav piemērotas mācībām, jo trūkst telpu atpūtai starpbrīžos. Ēka varētu noderēt darbmācības un citiem kabinetiem. “Tagad problēmas ir ne tikai skolēniem, kuri mācās apvienotās klasēs, zālē un ģimnāzijas telpās, bet arī skolotājiem nav, kur palikt un vadīt konsultācijas. Ar baltu skaudību skatos uz Apes pilsētu, kur tika uzcelta piebūve vidusskolai un tagad top sporta zāle. Kāpēc Alūksnē to nevar izdarīt?” jautā R.Salaka.
Gada sākumā tika iedalīti
50 000 latu sākumskolas mazā korpusa renovācijai, bet līdz pat šim laikam maz ir izdarīts. Tiesa, SIA “Alūksnes nami” darbus sāka tikai augusta vidū. Jumta maiņu, centrālapkures ierīkošanu, labiekārtotu tualešu izbūvi un telpu kosmētisko remontu bija paredzēts veikt līdz 1.novembrim ar piebildi, ja viss ritēs raiti. Rīt domes izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti kopā ar pašvaldības darbiniekiem un “Alūksnes nami” speciālistiem pārrunās renovācijas gaitu un tās apšaubāmo kvalitāti, kā arī lems par tālāku rīcību. A.Musts atzīst, ka nevajadzētu pieļaut, ka atkārtojas situācija, kāda radusies Alūksnes ģimnāzijā sporta zālē. Tur dušas telpām jau ir vajadzīgs kapitālremonts.
