Alūksnes un Apes novadu politiski represēto klubs “Sarma” Ziemassvētku priekšvakarā prezentēja savu jauno grāmatu – ceturto atmiņu krājumu “Rūgtais vērmeļu kauss”. Tā ir apjomīga un unikāla grāmata, jo glabā sevī līdz šim par mūsu novada vēsturi nepublicētus materiālus. Grāmatas prezentācija notika zīmīgā laikā – Ziemassvētku laikā, liekot katram no mums klusībā nopriecāties un novērtēt, ka mums ir Ziemassvētku eglīte, ka varam to rotāt neslēpjoties, dziedāt Ziemassvētku dziesmas skaļi un skanīgi savā Latvijā un mierīgos apstākļos.
Saturiski – ļoti bagātīga
Kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika uzsvēra – ceturtā grāmata saturiski ir ļoti bagātīga. Tajā ir gan pašu represēto cilvēku atmiņas, gan bērni rakstījuši par saviem vecākiem. “Ļoti būtiski, ka šī grāmata sastāv no divām daļām, jo ir arī mūsu jaunās paaudzes rakstīti darbi. Man ir ļoti liels prieks par šiem skolēniem, skolotājiem! Ļoti gribu uzteikt Gaujienas vēstures skolotāju Līgu Bukovsku, Alūksnes vēstures skolotāju Ivetu Mikijansku, bijušo Mārkalnes skolas skolotāju un direktori Dainu Gailāni, jo bez darba nekas nerodas. Patīkami, ka pēdējos gados atsaukušies arī no Malienas, Strautiņu, Sikšņu, Apes, Pededzes skolām. Paldies visiem cilvēkiem, kuri nav žēlojuši savas pūles, nav noslēpuši savas atmiņas,” sacīja Dz.Mazika.
Līdz šim nebijuši stāsti
Līdz šim nevienā grāmatā nebija neviena darba par Ilzenes represētajiem, bet šajā ir, par ko Dz.Mazikai ir liels prieks. “Iepriekšējās grāmatās nebija, bet šajā ir stāsti par mūsu latviešu leģionāriem, kuri tika saņemti kā gūstekņi un tika nodarbināti pie Baltās jūras kanāla rakšanā,” sacīja Dz.Mazika.
Vēsturniece Astrīda Ievedniece veikusi pētījumu par Latvijas nacionālo partizānu darbību Alūksnes apriņķa Bejas un Mālupes pagastos no 1945. līdz 1950.gadam – arī par to lasāms jaunajā grāmatā.
“Vēl viens unikāls materiāls šajā grāmatā ir stāsts par bruņotu pretošanās kustību mūsu pusē, jo līdz šim bijuši apraksti par nebruņotu pretošanās kustību. Publicētas arī vēstules, ko tēvi rakstījuši savām ģimenēm, būdami aiz dzeloņdrātīm, kas atspoguļo, kā viņi centušies saglabāt latviskumu. Ir kādas meitenītes atmiņas, ka viņu ģimenei atbraukts pakaļ 1949.gadā, taču skolotāja viņu izglābusi no izsūtīšanas. Nepietiek ar to, ka ir Dzimtene, jo svarīgi ir arī, vai blakus ir māte… Kad meitenīte paaugās, viņa aizbrauca uz Krieviju pie savas mātes,” sacīja Dz.Mazika.
Bibliogrāfisks retums
Arī šī grāmata izdota “Vītola izdevniecībā” Gulbenē. Izdevēja Ilona Vītola atzina – “Sarmas” grāmatas ar katru sējumu kļūst arvien biezākas. “Šajā grāmatā ir atmiņas par 50 cilvēkiem, bet, protams, tās skar daudz vairāk cilvēku dzīvi. Šajās grāmatās apkopotā informācija ir mantojums, kas ar gadiem kļūs arvien pieprasītāks. Šobrīd “Rūgtā vērmeļu kausa” pirmā grāmata ir kļuvusi par bibliogrāfisko retumu! Darbs nav velts. Kā pierāda šis steidzīgais laikmets – vērtīgākais ir cilvēku piedzīvotais, un memuāru literatūra Latvijā kļūst arvien populārāka. Arī šādas grāmatas kā “Rūgtais vērmeļu kauss” tiek ļoti atzinīgi novērtētas. Grāmatu maketēja, fotogrāfijas apstrādāja un vāka dizainu veidoja alūksnietis Viesturs Reķis. Paldies visiem labajiem cilvēkiem, kuri atbalstīja grāmatas izdošanu, sarūpēja tai materiālus,” teica I.Vītola.
Skolēnu zinātniskie darbi
Lielu ieguldījumu šīs grāmatas tapšanā devusi arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Iveta Mikijanska. Viņa atminējās, ka pirms vairākiem gadiem sākās starpnovadu reģionālais konkurss “Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”, kurā piedalījās arī Alūksnes un Apes novadu skolas. Tā laikā skolēni rakstīja zinātniski pētnieciskos darbus par represēto cilvēku dzīvesstāstiem un aizstāvēja tos. Tagad tie lasāmi grāmatā. “Vislielākā pateicība kolēģiem, kuri atsaucās šim projektam vairāku gadu garumā. Paldies Dz.Mazikai, kura mūs aktivizēja šim darbam, jo tieši viņas padoms, ieteikumi, par kuriem cilvēkiem vēl nav uzrakstīts, ir lielais nopelns, kāpēc daudzi no šiem darbiem tapuši. Jaunieši joprojām atsaucas un ir gatavi rakstīt – tas ir lielākais ieguvums. Daudzos novados, beidzoties šim konkursam, vairs nekas nenotiek, bet mūsu novadā šis konkurss turpinās, top jauni pētījumi. Tas ir liels ieguldījums mūsu vēsturē un nākotnē, jo ir lietas, lai arī cik sāpīgas un skumjas, kuras mēs nedrīkstam aizmirst,” pārliecināta I.Mikijanska.
Represēto stāsti uzrunā skolēnus
Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas vēstures skolotāja Līga Bukovska atzina, ka represēto emocionālie stāsti uzrunā skolēnus. Gaujienieši ir daudz strādājuši, lai šos stāstus uzklausītu. Pirms diviem gadiem izveidoja arī apjomīgu pārvietojamu izstādi. Regulāri piedalās represēto pasākumos, zinātniskos darbus prezentē ne tikai dažādos novados, bet arī savā Gaujienā. “Šodien esam tie, kuri izlīdz tuviniekiem, kuriem aiziet vecmāmiņa, bet tuvinieki nav paspējuši uzzināt par viņas dzīvi – mēs dāvinām šos stāstus viņiem. Šķiet, pie visiem represētajiem gaujieniešiem jau esam bijuši, tomēr katru gadu atrodas kāds, kura atmiņas atkal var uzklausīt, un mūsu krātuve kļūst arvien lielāka,” pauda L.Bukovska.
Nozīmīgs darbs vēstures apzināšanā
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins uzsvēra, ka “Sarmas” izdotās grāmatas ir smags un ierasts darbs, ko cilvēki paveikuši. “Tās ir ļoti svarīgs mantojums mūsu tautai, valsts neatkarībai,” atzina A.Fomins, solot arī turpmāku Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu grāmatu izdošanā. To solīja arī Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts, kurš norādīja – darbs, ko paveikusi Dz.Mazika ar saviem domubiedriem, ir nozīmīgs ne tikai mūsu novados, bet arī Latvijas vēstures apzināšanā. “Iesaistot šo grāmatu tapšanā skolu jaunatni, tas ir piemērs, kā varam savus jauniešus audzināt patriotiski,” pauda J.Liberts.
Grāmatā lasāmi arī novadnieka, profesora Jēkaba Raipuļa darbi – par tēvu Pauli Raipuli un Malēnijas garīdzniekiem, kuri bija nacionālo partizānu atbalstītāji. Arī viņš uzteica lielo darbu, kas Alūksnes pusē paveikts, lai šos visus stāstus dokumentētu.
Tulko angļu valodā
Pasākumu vadīja Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka, tas notika Alūksnes novada vidusskolas aktu zālē. Dz.Mazika saka sirsnīgu paldies skolas kolektīvam par mājīgajām un skaistajām telpām, mīļo uzņemšanu. “Paldies arī skolotājai Inesei Krūmiņai un viņas audzēkņiem par sniegto koncertu. Mūs ļoti aizkustināja un sirdi īpaši sildīja skaistais skatuves noformējums ar latvju rakstu zīmēm un eglīte, kas bija rotāta ar latvju spēka zīmēm,” saka Dz.Mazika.
Jāuzsver, ka “Sarma” ir uzsākusi darbu pie grāmatas tulkošanas angļu valodā un būtu priecīga par katru finansiālu palīdzību tulkošanas un rediģēšanas darbam.
— Teksts un foto: Līga Vīksna
