Saņemot pirmos SIA “Pilsētvides serviss” rēķinus par atkritumu izvešanu un dodoties tos apmaksāt, daži iedzīvotāji saskaras ar nepatīkamu situāciju – komisijas maksa par pārskaitījuma veikšanu ir lielāka nekā pats apmaksājamais rēķins. Laikraksta lasītāji jautā, ko šādā situācijā darīt.
Vairāk nekā rēķins
“Saņēmu rēķinu par 2,12 eiro. Devos uz pastu to apmaksāt, kur man pateica, ka par šo pakalpojumu komisijas maksa ir 2,50 eiro. Tas ir vairāk nekā viss mans rēķins! Man tas nešķiet pareizi. Ne es viens ar šādu situāciju saskaros, tā man skaidroja pastā. Ne visi var aiziet līdz birojam Rūpniecības ielā, kas ir Alūksnes nomalē. Tas ir tālu. Ar autobusu braucot, jāmaksā vēl par biļeti 0,55 eiro. Varbūt varētu būt kāda klientu pieņemšanas vieta ar iespēju samaksāt rēķinus pilsētas centrā,” saka alūksnietis Uldis Tiltiņš.
Arī kāda cita alūksniete pensijas gados, kura vēlējās būt anonīma, atzīst, ka “Pilsētvides servisa” birojs ir tālu no pilsētas centra, taču, nesaskatot citu iespēju, kā izdevīgāk samaksāt rēķinu, mēros tālo ceļu no pilsētas centra uz nomali. “Tas būs apgrūtinoši, bet iešu. Pastā noteikti nemaksāšu,” teic sirmgalve.
Nenosaka maksu lielumu
SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors norāda, ka par “Latvijas Pasta” noteiktajiem izcenojumiem nevar atbildēt. “Komisijas maksas lielumu mēs nevaram noteikt, ja rēķinus maksā pastā – tas jau ir “Latvijas Pasta” pakalpojums, ne mūsējais. Lai izmaksas nebūtu tik lielas, varam ieteikt rēķinus maksāt elektroniski. Ja arī cilvēks ar mūsdienu ierīcēm ir “uz jūs”, var palūgt maksājumu veikt kādu tuvinieku. Arī mans vectēvs, kuram ir 87 gadi, daļu maksājumu veic pats, bet daļu samaksāju viņa vietā elektroniski,” rosina J.Ugors.
Par to, ka uzņēmums varētu izveidot apmeklētāju pieņemšanas vietu pilsētas centrā, vēl nav domāts. “Ja būs pieprasījums, domāsim par šādu iespēju, esam par to, lai cilvēkiem būtu labi. Tas varētu būt viens no kompromisiem, ja cilvēkiem tas ir aktuāli,” teic J.Ugors. Viņš arī atzīst, ka šobrīd lielākoties klienti rēķinus izvēlas apmaksāt elektroniski un līdz šim neviens nav devies to darīt uz uzņēmuma biroju Rūpniecības ielā Alūksnē.
Līgumus slēdz naski
J.Ugors arī stāsta, ka darbs ar līgumu slēgšanu veicas labi. “Līgumus ir noslēguši 75 % potenciālo klientu, bet līgumu slēgšanas process vēl nav beidzies un arvien saņemam jaunus līgumus. Tos, kuri to vēl nav izdarījuši, gaidīsim. Ja tas nenotiks, kādā brīdī sadarbosimies ar Alūksnes novada pašvaldības policiju. Atkritumus izvedam tikai tiem, kuri ir noslēguši ar mums līgumus – darbu veicam maršrutā, kur ir noslēgti līgumi,” viņš skaidro un atzīst, ka cilvēki ir atsaucīgi, slēdzot līgumus, un neviens nevēlas maksāt sodus.
Vai tieši maksājumi būs ar visiem?
“Alūksnes Ziņās” pagājušā gada novembrī jau rakstījām, ka SIA “Alūksnes nami” vēlas mainīt ierasto kārtību norēķinos par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem – par saņemtajiem pakalpojumiem “Alūksnes namu” klienti norēķinātos nevis ar viņu starpniecību, gan ar katru pakalpojuma sniedzēju individuāli. SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Armands Musts skaidro, ka šobrīd līgums par tiešajiem maksājumiem ir noslēgts tikai ar SIA “Pilsētvides serviss”. “Piegādājam klientiem “Pilsētvides servisa” rēķinus, kuri cilvēkiem ir jāmaksā bez mūsu starpniecības, tā sakot – maksā uzreiz uzņēmumam. Pārējā kārtība attiecībā uz akciju sabiedrību “Simone” un SIA “Rūpe” palikusi iepriekšējā statusā. Attiecībā uz “Simoni” nekas nemainīsies, kamēr beigsies apkures sezona. Notiek pārrunas, izvērtēšana, un līdz 1.jūlijam iedzīvotājus šis jautājums neskars. Pārrunājamie jautājumi ir diezgan komplicēti, arī juridiski risināmi, tādēļ sarunas vēl notiek. Attiecībā uz “Rūpi” pieļauju, ka vienosimies par tālāku sadarbību,” stāsta A.Musts.
Pārejas periods – pusgads
Runājot par noslēgtajiem daudzdzīvokļu māju līgumiem ar jauno atkritumu apsaimniekotāju “Pilsētvides servisu”, A.Musts saka, ka visas mājas līgumus vēl nav noslēgušas. “Esam noteikuši termiņu, līdz kuram mājām ir jābūt noslēgtiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekotāju. Viss ir procesā, un ar katru dienu noslēgto līgumu skaits palielinās. Nebūs tā, ka pieci tūkstoši klientu visi vienā dienā noslēgs līgumus, tādēļ ir domāts pārejas periods – pusgads,” skaidro A.Musts.
Ja arī līgumi nav noslēgti, atkritumu izvešana notiek un cilvēki rēķinus saņem. “Process tiek nodrošināts, atkritumi tiek izvesti. Līgumu slēgšana nav vienkāršs un ātri risināms jautājums. Ir mājas, kuras nav noslēgušas līgumus, bet rēķinus saņem, atkritumus izved, un idejiski nekas nav mainījies. Mainījies ir tikai operators, kas šo pakalpojumu veic un samaksas kārtība operatoram – tiešais maksājums,” skaidro A.Musts.
— Agita Bērziņa
