Dziedāšana Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas korī, iesaistīšanās Alūksnes Bērnu un jauniešu centra (ABJC) piedāvātajos pulciņos „Citrons” un „Jauno producentu apvienība”, aktīva darbošanās dokumentālo filmu veidošanas un robotikas pulciņos, kā arī piedalīšanās un lieliski rezultāti dažādās skolas un novada olimpiādēs – tas viss raksturo vienu no Alūksnes aktīvākajiem jauniešiem Armīnu Rēdeli. Viņš stāsta par saviem hobijiem, par jauniešu iespējām īstenot idejas Alūksnē, par kinofilmas veidošanu, kā arī atklāj savu noslēpumu tik dažādo nodarbju apvienošanā.
Vissvarīgākais – atrasties cilvēkos
Jautāju Armīnam par plašo interešu loku un to, kā viņš izvēlas, ar ko nodarboties brīvajā laikā. „Iesaistos tur, kur varu, un vados pēc tā, kas mani interesē. Man patīk viss, ar ko nodarbojos, nedaru to, kas nepatīk. Bet laikam pats svarīgākais ir tas, ka daudzās nodarbes dod man iespēju visu laiku atrasties cilvēkos. Tas ir daudz vērtīgāk, nekā sēdēt kopmītnēs. Protams, darba ir daudz, un katra diena ir jau saplānota līdz pat vakaram,” stāsta Armīns. Viņš novērojis, lai arī daļai jauniešu patīk sēdēt pie datora, vairāk tomēr esot tādu, kuri iesaistās dažādās aktivitātēs un grib būt ārpus mājas. „Ir jau arī daudz iespēju, piemēram, mūzikas skola, sporta skola, mākslas skola,” viņš uzsver un ne bez lepnuma piebilst, ka arī pats pirms diviem gadiem ir pabeidzis Alūksnes mākslas skolu. “Veidoju grafisku darbu „Pazuduši mozaīkā” no trīs Alūksnes ainavām, to joprojām var apskatīt grafikas telpā. Viens no maniem hobijiem joprojām ir arī grafiskā dizaina un logo izstrāde,” atzīst A.Rēdelis.
Lielais hobijs – kino
Daudzo interešu starpā jo īpaši izceļama viena – kino. Bet kā nopietna aizraušanās tā esot sākusies tikai pirms gada. „Skolotāja Ida Zelča mūs aizveda uz kinolektoriju Rīgā, kinoteātrī „Splendid Palace”. Tas bija četru pasākumu cikls. Daudz cilvēku un dažādu lektoru, kuri pārzina savu jomu,” atklāj Armīns un piebilst, ka tas viņu uzreiz ieinteresējis, liekot meklēt iespējas hobija attīstīšanai Alūksnē. Tās viņš atradis ABJC piedāvātajā dokumentālo filmu pulciņā, kurā apgūti dokumentālo filmu veidošanas pamati, kā arī joprojām daudz laika tiek pavadīts, pētot internetā pieejamos resursus un daudz ko apgūstot pašmācības ceļā. „Noskatīties filmu man ir mazāk interesanti, nekā iesaistīties tās veidošanā, kur ir daudz, ar ko nodarboties. Mani interesē, kā notiek filmēšanas process, kā montē,” stāsta Armīns. Tas arī kalpo par pamatu viņa pašreizējam projektam – savas filmas izveidei.
Veido savu filmu
Atbildot uz jautājumiem, kāds būs filmas nosaukums un par ko tā būs, Armīns kā īsts profesionālis savus noslēpumus tik viegli neizpauž. „Varu tikai pateikt, ka man patīk šausmu filmas, taču zinu arī, ka daudziem tās nepatīk. Tādēļ, lai varētu iesaistīt filmas tapšanas procesā savus draugus, tā noteikti nebūs tīra šausmu filma. Tajā būs arī kaut kas no latviskās kultūras,” stāsta A.Rēdelis. Viņš dalās arī pārdomās par pašlaik jau gandrīz pabeigto filmas scenārija rakstīšanu. „Scenāriju patiesībā ir ļoti grūti rakstīt, jo prātā jau redzu, kā viss notiks un izskatīsies, bet, kad apsēžos pie papīra, lai to pierakstītu, tas nesanāk tik viegli. Ir daudz notikumu, bet, lai tos sasaistītu kopā, ir jāpiepūlas. Visu laiku cenšos domāt par lietām, ko varētu reāli uzfilmēt, nevis mākslīgiem specefektiem,” atzīst Armīns. Radošajam darbam viņu visvairāk iedvesmo būšana vienatnē un mūzikas klausīšanās, savukārt par praktisko filmas izpildījumu viņš ir ļoti pārliecināts. „Gribu uzņemt visu paša spēkiem, lai sev pierādītu, ka varu izdarīt ko tādu,” viņš apņēmīgi saka un gaida vasaru, lai beidzot varētu sākt īstenot savu ieceri.
„Nameja gredzens”
Kā topošais režisors Armīns piemin arī šā gada sākumā iznākušo filmu „Nameja gredzens”, kam scenārijs izstrādāts un aktieri atlasīti ārpus Latvijas. „Internetā lasu un, sarunājoties ar cilvēkiem, dzirdu dažādas atsauksmes. Daudziem nepatīk tas, ka filma ir angļu valodā, daļa aktieru un scenārijs nav latviešu, taču, manuprāt, tā ir laba izvēle. Man šķiet, ka mums ir jādomā, kā “iet” ārpus Latvijas robežām, lai varētu uzņemt labākas filmas. Iesaku visiem noskatīties šo filmu, jo tā ir par Latvijas vēsturi un latviešiem, un ir izdevusies ļoti labi,” spriež Armīns.
Vajag tikai darīt
Pagājušā gada rudenī Armīns, iegūstot finansējumu no ABJC projektu konkursa, organizēja vairākus pasākumus. To laikā jauniešus aicināja noskatīties dažādu žanru kinofilmas, kā arī pirms tam noklausīties īsas lekcijas par katru no tām. Šogad viņš plāno projektu turpināt, tikai „paceļot” to jau nākamajā līmenī. „Jauniešiem Alūksnē ir daudz iespēju, tikai jāseko līdzi tam, ko piedāvā – ABJC projektu konkursi, Alūksnes novada domes izsludinātie ideju konkursi jauniešu biznesa idejām. Vajag tikai darīt, un tad viss sanāks,” viņš ir pārliecināts par saviem spēkiem. „Jā, darāmā ir daudz, un, lai apvienotu mācības ar vaļaspriekiem, ir kārtīgi jāstrādā, taču tas ir labi, ka tagad var izdarīt tik daudz – pēc tam tas noderēs pašam,” spriež Armīns.
Gudrs, vēl gudrāks
9.februārī varējām vērot Armīnu piedalāmies LTV1 jauniešu erudīcijas spēlē „Gudrs, vēl gudrāks”, kur šoreiz tikai nedaudz pietrūka, lai erudītais jaunietis nokļūtu līdz ceturtajai spēles kārtai. Kā izrādās – arī kameras priekšā Armīns izturas ļoti pārliecinoši. „Ļoti patika tur būt un filmēties raidījumā. Piedalos jau ceturto gadu un laikam esmu pieradis. Pirmajā gadā gan bija stress jau visa ceļa garumā, dodoties uz turieni, otrajā – ierodoties tur. Trešajā reizē pārņēma uztraukums, tikai stāvot iekšā, pie pults, bet šoreiz vairs tā nebija,” teic Armīns. Runājot par stresa pārvarēšanas metodēm, viņš pajoko, ka īpašas tehnikas nepiekopj. „Stāvu un gaidu, kamēr pāries. Un iedzeru ūdeni.” Savus konkurentus Armīns raksturo kā daudzpusīgus un aktīvus jauniešus, kuriem jāzina ļoti daudz ārpus skolas – lai piedalītos spēlē, viņš izturējis sīvu konkurenci un rūpīgu atlasi. „Draugus īsti neesmu atradis, bet iepazīties un nodibināt jaunus kontaktus citās Latvijas pilsētās gan ir izdevies,” viņš priecājas.
Labākie roboti Latvijā
Diena, kad tiekamies, Armīnam ieplānota darbīga, jo pēc dažām stundām dodas uz Valku, lai kopā ar ABJC robotikas pulciņa jauniešiem un skolotāju Ivaru Vīksnu piedalītos „First Lego League Latvia” rīkotajās „Hydro Dynamics” robotikas sacensībās. „Robots obligāti neizskatās kā robots, ko esam pieraduši redzēt. Tas var būt arī kā mašīnīte vai kastīte, kas izpilda dažādas komandas. Šogad tēma ir ūdens, un mēs savu iepriekš uztaisīto un saprogrammēto robotu ņemam līdzi no Alūksnes. Aizbraucot tur, robots tiek likts uz sacensību laukuma un divās minūtēs izpilda uzdevumus, ko bijām saņēmuši, jau gatavojoties sacensībām. Ir arī iepriekš sagatavota prezentācija par tēmu, kur var izpausties radoši. Vērtējot sniegumu, vērā ņem ne tikai uzdevumu izpildi un prezentāciju, bet arī robota dizainu – gan vizuāli, gan tehniski,” viņš stāsta. Šīs sacensības notiek jau vairākus gadus, un Armīns ar lepnumu piebilst, ka Alūksnes komanda ir bijusi Latvijas čempione robotikā divus gadus pēc kārtas!
Atvadoties no aktīvā alūksnieša, vēlu veiksmi robotikas sacensībās un jautāju, kāds varētu izklausīties viņa dzīves moto, uz ko Armīns atbild pavisam negaidīti. „Cenšos atvieglot sev ikdienu. Ja varu kaut ko atlikt uz vēlāku, tad atlieku, vai arī nedaru vispār, ja ir iespēja.” Varbūt izklausās neticami no kāda, kurš savā ikdienā paspēj izdarīt tik daudz. Taču šādi Armīns atgūst spēkus tam, kas viņam ir tiešām svarīgs un interesants. „Bez darba jau nekā nebūs. Ja pats nedarīsi, tad arī nekā nebūs,” viņš nobeigumā piebilst, norādot uz svarīgo patiesību ikviena dzīvē.
Dzimis: Alūksnē, 2001.gada 4.augustā.
Ģimene: mamma Daiga ir skolotāja; tētis Zintis vada zemnieku saimniecību, divi vecāki brāļi – Armands un Gintars.
Mācās: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.klasē ar matemātikas novirzienu.
Hobiji: pasākumu organizēšana, filmu veidošana, robotika.
Teksts un foto: Ilze Sliņķe
