Piektdien Gulbenes rajona tiesā krimināllietā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un vardarbības lietošanu apsūdzētajiem diviem Alūksnes bijušajiem policistiem piesprieda nosacītu sodu uz pusgadu ar pusgada pārbaudes laiku.
Piektdien Gulbenes rajona tiesā krimināllietā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un vardarbības lietošanu apsūdzētajiem diviem Alūksnes bijušajiem policistiem piesprieda nosacītu sodu uz pusgadu ar pusgada pārbaudes laiku. Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.
Iepriekš, uzstājoties tiesu debatēs, prokurors Vilnis Sliņķis abiem apsūdzētajiem bija prasījis nosacītu ilgāku sodu: bijušajam pilsētas iecirkņa pilnvarotajam policistam, policijas leitnantam Sandrim Gailānam (1977) – brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku, bet bijušajam kārtībniekam autovadītājam, policijas virsseržantam Normundam Ziņģim (1965) – brīvības atņemšanu uz gadu nosacīti ar gada pārbaudes laiku. V.Sliņķis arī lūdza tiesu apmierināt cietušo civilprasības.
Lūdz attaisnot apsūdzētos
Cietušais Jānis K. (1965) tiesu debatēs pauda, ka piekrīt prokurora viedoklim. Savukārt abu apsūdzēto advokātes lūdza tiesu attaisnot bijušos policistus un noraidīt civilprasības.
Pirms sprieduma pasludināšanas pēdējā vārdā tiesā S.Gailāns pauda, ka nav vainīgs un cer uz taisnīgu tiesas spriedumu. N.Ziņģis arī uzsvēra, ka neatzīst vainu un, pārfrāzējot Bībeles tekstus, pauda izteikumu, kas varētu būt adresēts prāvas rosinātājiem – “viņiem tiks piedots, jo viņi nezina, ko dara”.
Tiesnese Rasma Šaicāne nolasītajā spriedumā paskaidroja, ka, nosakot sodu, nav konstatēti un ņemti vērā ne vainu mīkstinoši, ne pastiprinoši apstākļi. Taču tiesnese uzsvēra, ka S.Gailāns ir apgādnieks trīs bērnu, bet N.Ziņģis – divu bērnu ģimenē. Abi līdz šim nav sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem.
Tiesa attaisnoja S.Gailānu apsūdzības daļā par četru alus pudeļu kā dāvanas pieņemšanu no policistu piekautā Jāņa K. sievas par to, lai vīrieti nevestu līdzi uz policiju. Spriedumā uzsvērts, ka šī epizode satur daudz smagāka nozieguma – kukuļa pieprasīšanas vai saņemšanas – pazīmes, par ko policistam apsūdzība nav celta.
Tiesa arī noraidīja cietušā Jāņa K. civilprasību 500 latu apmērā par piekaušanas rezultātā darba piespiedu kavēšanu, jo tiesas rīcībā nebija darba līguma, kas apliecinātu šīs prasības pamatotību. Tāpat tiesa noraidīja Jāņa K. sievas Agras G. (1965) civilprasību 0,96 latu apmērā par policistiem izpirktajām četrām alus pudelēm.
Visu apsūdzību nepierāda
Tiesa precizēja visu apsūdzības saturu, uzsverot, ka tiesas izmeklēšanas laikā nav gūti pierādījumi visam inkriminētajam. Netika konstatēts, ka S.Gailāns būtu pildījis dienesta pienākumus alkohola reibumā. Netika pierādīts, ka policisti, pēc izsaukuma ierodoties uz ģimenes skandālu un klauvējot pie Jāņa K. mājām, nebūtu stādījušies priekšā kā Alūksnes policisti. Tāpat apstiprinājumu neguva cietušā apgalvojumi, ka viņam galvā radusies brūce no sitiena ar stekam līdzīgu priekšmetu, kuru it kā veicis N.Ziņģis.
No apsūdzības tiesa izslēgusi arī apgalvojumu, ka S.Gailāns būtu iegrūdis Jāni K. dīķī un ka cietušais tur pavadījis ilgāk nekā pusstundu. Tiesa konstatējusi, ka saskaņā ar liecībām cietušais dīķī pavadījis ne mazāk kā desmit minūtes.
Tiesa uzsvēra, ka nav objektīvs apsūdzēto izteikums par to, ka Jānim K. nepatīk policisti un tāpēc viņš tos aprunā. R.Šaicāne uzsvēra, ka nepatika pret policiju nav nekāds arguments.
Spriedumā pausts, ka policistu pienākums, pēc izsaukuma par ģimenes skandālu ierodoties Jāņa K. dzīvesvietā, bija viņu aizturēt un uzrakstīt administratīvo protokolu vai nogādāt vīrieti policijā. Tas netika izdarīts. Jānis K. aizturēšanas laikā nav pretojies policijai, bet bēdzis, jo jau pašā aizturēšanas procedūras sākumā policisti viņu fiziski ietekmēja. Tiesnese uzsvēra, ka fiziska spēka un speclīdzekļu pielietošanai pret Jāni K. nebija tiesiska pamata.
Izvērtē
sniegtās liecības
Tiesnese spriedumā pauda, ka liecinieki gan pirmstiesas, gan tiesas izmeklēšanas laikā nav mainījuši liecības. Līdz ar to tās vērtējamas kā patiesas. Savukārt apsūdzētie, kā uzsvērts spriedumā, pirmstiesas izmeklēšanā snieguši patiesas liecības, bet turpmāk – pretrunīgas.
Tiesa nav ieguvusi pierādījumus, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā policijā pret S.Gailānu un N.Ziņģi būtu pielietots psiholoģisks spiediens.
Tiesa abiem bijušajiem policistiem līdz brīdim, kad spēkā stāsies spriedums, atstājusi spēkā drošības līdzekli – parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.
Jau rakstījām, ka pērn naktī uz 15.jūniju S.Gailāns un N.Ziņģis kā patrulējošie policisti izbrauca uz izsaukuma vietu Alūksnē, kur atbilstoši nepilngadīgas meitenes (Ilvas Ē.) telefoniskai sūdzībai tobrīd notika skandāls. Turpmākie notikumi kļuva par pamatu tiesas prāvai pret policistiem. Tiesā S.Gailāns un N.Ziņģis noliedza, ka būtu kāvušies un lamājušies. Viņi pauda, ka ir tikai un vienīgi pildījuši dienesta pienākumu. Abi arī neatzina cietušo pieteiktās civilprasības.
S.Gailāns un N.Ziņģis labprātīgi no darba policijā aizgājuši pēc tam, kad bija apsūdzēti par kaušanos.
