Šonedēļ Latvijā ar vien vairāk jūtama ziemas
sezonas tuvošanās. Ik rītu autovadītāji saskaras automašīnu
logu tīrīšanu, taču drošai dalībai ceļu satiksmē vēl
būtiskāk par siltu auto un tīru atpakaļskata spoguli, ir ziemas
riepas!
Pazeminoties gaisa temperatūrai, pasliktinās arī
spēkratu riepu saķere ar ceļa segumu, jo daudzviet manāms jau
pirmais apledojums, taču tuvākajās dienās ceļa braucamo daļu,
klās sniega kārtā. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes
Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Jānis Lūks uzskata, ka šogad
vadītāji savlaicīgi gatavojas ziemai: “Riepu maiņu jautājums
aktuāls kļuvusi vien aizvadītajās dienās, jo vadītājus un
iedzīvotājus pārsteidza straujas gaisa temperatūras maiņas, taču
jau šobrīd autoservisos veidojas garas rindas. Normatīvie akti
paredz, ka obligāta ziemas riepu maiņa sākas ar pirmo decembri un
ilgs līdz pirmajam martam, līdz tam, mēs varam šoferīšiem vien
ieteikt izvērtēt laikapstākļus un ziemai gatavoties laicīgi,
neapdraudot sevi un citus satiksmes dalībniekus”.
Lai gan šogad vadītāji laicīgāk domā par
savu drošību, katru gadu atrodas arī tādi, kuri to nedara: “Katru
gadu atrodas vadītāji, kuri pārvietojās ar vasaras vai sliktām
ziemas riepām. Aktīva kontrole no policijas puses sāksies vien
decembrī, taču ne visiem varam izsekot līdzi un galu galā,
pieredze rāda, ka šāda bezatbildīga rīcība ir līdz zināmai
reizei. Mūsu mērķis nav sodīt, bet gan pasargāt tos, kuri pret
piedalīšanos ceļu satiksmē attiecas atbildīgi”, norāda
J.Lūks.
Savukārt gājējiem diennakts tumšajā laikā
jābūt īpaši uzmanīgiem: “Iespēju robežās dalām gan vestes,
gan atstarotājus, bet tāpat cilvēki pārvietojas bez gaismu
atstarojošiem elementiem, tāpēc nereti gājējus saucam pie
administratīvā atbildības. Bez šiem elementiem, vadītāji pamana
gājējus vien 20 līdz 30 metru attālumā, bet reizēm tikai tad,
kad gājējs jau ir notriekts. Jāsaprot, ka tas, ko redz gājēji,
piedaloties ceļu satiksmē, nav viens un tas pats, ko redz vadītāji.
Ar atstarojošām vestēm šoferīši gājējus pamana jau 150 metru
attālumā, līdz ar to rodas iespēja samazināt braukšanas ātrumu
un attiecīgi reaģēt. Jāpiebilst, ka arī pilsētniekiem ir
jāvalkā atstarotāji. Lai gan ielas, lielākoties, ir izgaismotas,
krēslas stundās strauji pasliktinās redzamība. Pērn valstī bojā
gāja 55 gājēji un 90 % no tiem, iekļuva ceļu satiksmes
negadījumos tieši pilsētās”, skaidro Jānis Lūks.
