Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina veikalos bez maksas izsniegt tikai ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus – tādus, kas ir nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.
Atzīšu, man būs dīvaina sajūta, iepērkoties veikalā, nesniegties pēc kārtējā bezmaksas maisiņa, kur iesaiņot kādu produktu. Kā tas būtu, ja tik ierastas un pašsaprotamas lietas vairs nebūtu? Ir vispārzināms teiciens, ka pie visa var pierast. Varbūt arī pie maisiņu neizmantošanas iepērkoties var pierast – kā tas būs, rādīs laiks. Nenoliegšu, esmu no tiem cilvēkiem, kuri mēdz arī, piemēram, safasētu jēlu gaļu likt maisiņā, lai nesabojā citus produktus, vai ietīt vienu citronu vai ābolu maisiņā, lai nenosmērējas. Esmu pieradusi tā darīt, taču ļoti labi apzinos, ka rīkojos ne tā, kā vajadzētu. Rezultātā mājās ir pilna atvilktne ar lielākiem un mazākiem maisiņiem, kuri ikdienā nemaz tik ļoti netiek izmantoti un krājas, līdz tiem paredzētā atvilktne plīst gandrīz pušu. Ir ļoti laba anekdote, kas raksturo šo situāciju – tikai latviešiem ir maisiņš priekš maisiņiem.
Ja mani veikalā paņemtie maisiņi stīvējas vienviet šaurajā atvilktnē, tad ir citu cilvēku maisiņi, kurus brīvi pūš vējš. Tie ieķeras koku zaros gluži kā krāsaina zaļa, rozā vai zila “rota”. Tiesa, nekā skaista tur nav, ja kokā vai krūmā karājas košs maisiņš. Un kādēļ tas tur ir? Jo kāds nav pratis tam rast īsto vietu un palaidis vējā. Tas plivinās cilvēku rīcības dēļ. Tas tur nenonāca pa taisno no ražotnes vai veikala – kāds to paņēma un vēlāk atzina par nekam nederīgu lietu. To, ka vajadzētu sākt dzīvot zaļāk un videi draudzīgāk, šķiet, vairs neapšauba neviens. Tomēr ikdienā kaut kā joprojām zaļā dzīvošana pieklibo. To, cik esam tīrīgi, varēja redzēt pēc Jaungada svinībām – sniegā iespraustas šampanieša un citu dzērienu pudeles, zemē nomesti konfekšu papīri. Īstenībā ikdienā redzu diezgan daudz cilvēku nomestus saldējuma, konfekšu un citu saldumu papīrus. Jautājums vien – kāpēc?
Saskaņā ar Valsts vides dienesta sniegto informāciju 2016.gadā veikalos tika izplatītas 1735 tonnas plastmasas maisiņu, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 0,003 kilogramus, bet 2017.gadā – 173 tonnas. Savukārt maisiņi, kuru svars ir lielāks, 2016.gadā veikalos izplatīti 2112 tonnas, 2017.gadā – 1967 tonnas.
