Teikšu godīgi – man sen nav tā plaukstas svilušas no tik intensīvas aplaudēšanas koncertā kā Alūksnes Kultūras centra atklāšanas lielkoncertā “Mūs vieno mājas”. Koncerts bija brīnišķīgs – tāpat kā mūsu jaunā Lielā zāle, kur baudīt kultūru!
Saviļņoti un sapucējušies piektdienas vakarā daudzi steidza uz atjaunoto namu. Tiesa, par sapucēšanos koncertā no atsevišķu apmeklētāju puses varētu diskutēt, bet – mums tagad ir nams, kur iet sapucētiem! Krēslu rindas uz lielkoncertu bija piepildītas – ar atsevišķiem nelieliem izņēmumiem. Sākoties koncertam, manuprāt, ikviens varēja baudīt “trīs vienā”: pašu koncertu un mūziku; gaismu spēles uz skatuves un projekcijas ap skatuvi uz gaišajām sienām. Ja dziesmā dzied, ka lietus līst, tad tas līst arī stilizēti projekcijās – skaisti! Jaunajā zālē ir ļoti laba akustika – prieks klausītājiem baudīt koncertus un māksliniekiem uz skatuves – skatītāju aplausus. Prieks arī par to, kā Rita Staune vadīja koncertu. Prieks par novadniekiem, kuri mūs visus priecēja. Pārņem lepnums, ka viņi visi ir saistīti ar mūsu pilsētu un ka šādu cilvēku ir tik daudz, turklāt tie vēl nebija visi novadnieki – skatuves mākslinieki. Jāpiekrīt Alūksnes Kultūras centra izvēlei, ka tieši novadnieki bija pelnījuši atklāt jauno skatuvi. Šķiet, ka, to darot, vislielākais saviļņojums bija novadniekam Dainim Dobelniekam no grupas “Eolika”, kurš izpildīja dziesmu par Alūksni – Ziemeļu Vidzemes pērli.
No apmeklētājiem ir nācies dzirdēt, ka veidojās rindas pie labierīcībām, bet, piemēram, arī Valmieras Drāmas teātrī izrāžu starpbrīžos ir tāda pati situācija – tā būs vienmēr un visur, kur lielas cilvēku masas īsā laikā grib pagūt kaut ko ierobežotu. Tuvāk pēdējām rindām sēdošie atzina, ka traucējusi sīkoņa no aizmugurē esošā tehniskā nodrošinājuma – to pašvaldība sola novērst tuvākajā laikā ar klusinātāja palīdzību. Patīkami, ka starpbrīdī visi skatītāji tika aicināti foajē iemalkot šampanieša glāzi.
“Alūksnes Ziņu” interneta portālā “alūksniešiem.lv” komentētāji izsakās, ka koncerts bijis par garu. Man arī ir nācies apmeklēt gan koncertus, gan teātra izrādes, kad šķiet – kā kaut ko tik bezgaumīgu var rādīt uz skatuves… Bet šis nebija tas gadījums, un gribējās, lai koncerts turpinās vēl. Diemžēl viss labais kādreiz beidzas. Tagad mums ir skaists Kultūras centrs, kādu gadiem esam vēlējušies. Nu mums visiem jābūt čakliem pasākumu apmeklētājiem, lai namu piepildītu, jo tas ir radīts mums. ◆
