Biedrības „Alūksnes lauku partnerība„ desmit cilvēku delegācija atgriezusies no pieredzes apmaiņas brauciena Somijā.
Biedrības “Alūksnes lauku partnerība” desmit cilvēku delegācija atgriezusies no pieredzes apmaiņas brauciena Somijā. Brauciena laikā alūksnieši iepazinušies ar pieredzi, kā tur tiek organizēts partnerības darbs, kādi ir ieguvumi no šādas darbības.
Braucienā biedrības aktīvākie biedri devušies projekta gaitā, ko finansējusi Zemkopības ministrija. “Somijā, Kainu reģionā, “Leader” programma tiek organizēta jau četrus gadus, turpretim mēs tikai esam sagatavošanas procesā, tāpēc bija svarīgi uzzināt dažādas nianses, pieredzējušo ieteikumus,” stāsta partnerības koordinatore Liene Grebūne. Alūksniešus Somijā pārsteigusi somu sadarbība, kas galvenokārt ir brīvprātīgais darbs. “Mums Latvijā, darot jebkuru darbu vai pienākumu, pirmais jautājums ir “kas man par to būs?” vai “cik man maksās?”. Viņi paši saviem spēkiem un ar savu darbu dara savu un apkārtējo dzīvi labāku,” pauž valdes priekšsēdētājs Austris Gailītis.
Somiem jau daudz kas no tā, kas gatavojas notikt pie mums, jau ir noticis, piemēram, izglītības reforma. “Mazās skolas tiek slēgtas, bet šajās telpās viņi organizē citas aktivitātes. Veido šīs bijušās skolas kā sabiedrības centrus,” atklāj A.Gailītis. Pārsteidzoši licies, ka jaunieši visos šajos procesos iesaistās aktīvi, arī rīcību iespējas viņiem ir daudz plašākas. Delegācija viesojusies kādā jauniešu kafejnīcā, kurā pasniedz vien tēju un kafiju. Pie Latvijas likumdošanas šāda kafejnīca nepastāvētu pārtikas un veterinārā dienesta normu dēļ, kā arī ieņēmumu dienesta prasību pēc, jo kases aparāta vietā ir maza kastīte. “Viss tiek organizēts daudz vienkāršāk. Jauniešiem tiek dota iespēja izpausties, pašiem organizēt savu dzīvi, līdztekus domājot arī par nākotnes iespējām,” stāsta L.Grebūne.
Saistoši alūksniešiem licies tas, ka visa ražošana no lielajām pilsētām pārcelta uz nomalēm. “Kāpēc arī pie mums nevarētu ražošanu pārcelt uz nomalēm? Cilvēkiem laukos būtu darbs, arī sastrēgumu Rīgā, domāju, būtu mazāk,” secina A.Gailītis. Latvijā delegācija gribētu pārņemt daudz ko no redzētā. No vienas puses, liekas, ka vien pie mums ir daudz problēmu, bet saskatām arī līdzīgas problēmas citviet. Atšķiras vien tas, kā šīs problēmas palīdz risināt valsts un tās likumdošana un cik esam gatavi risināt paši,” atklāj A.Gailītis.
Partnerības pamatmērķis ir veicināt teritorijas ilgstošu attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. “Pamatā tas attiecināms uz laukiem, tāpēc lielākā daļa partnerības iekļautās teritorijas ir lauki. Mums vēl ir cilvēki, kas dzīvo laukos un patiešām grib tur dzīvot, tāpēc, iesaistoties programmā un dibinot biedrību, vēlamies šo dzīvi cilvēkiem uzlabot,” pauž Liene. Izvērtējot anketas, ko aizpildīja pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, ir izkristalizējušās būtiskākās problēmas. “Cilvēki grib ko darīt un attīstīties, bet trūkst sabiedrisko centru un ir apgrūtināta sadzīves pakalpojumu pieejamība,” domā Austris Gailītis.
