Apes Meža (agrāk – Krustceļu) kapsētas vēsturi jau vairākus gadus apkopo apenietis Arvīds Musts.
Apes Meža (agrāk – Krustceļu) kapsētas vēsturi jau vairākus gadus apkopo apenietis Arvīds Musts. Fotogrāfijās, atmiņu stāstos un dokumentos viņš sakrāj nenovērtējamas vēstures liecības par cilvēkiem, kas guldīti šajā kapsētā.
“Šo darbu sāku pirms trim gadiem. Uz to mani pamudināja kāds radioraidījums, kurā runāja par nepieciešamību veidot kapsētu plānus. Pats strādāju par kapu uzraugu, tāpēc nolēmu veidot ne tikai plānu, bet arī uzzināt ko vairāk par cilvēkiem, kas šeit atdusas. Vispirms mapē apkopoju cilvēku fotogrāfijas un biogrāfijas datus. Vēlāk nolēmu iekārtot albumu, tā noformēšanā man daudz palīdzēja Apes domes darbiniece Maija Kārkliņa,” stāsta A.Musts.
Viņš norāda, ka kapu vēsture pirmo reizi dokumentos minēta 1934.gadā, kapusvētku lapiņā, kur Opekalna draudzes mirušo vidū pieminēti arī Meža kapos guldītie.
A. Musts ir apkopojis vissenākās ziņas par Meža kapsētas izveidošanos. 1928. gadā, Apes pilsētas dibināšanas laikā, pilsētas vadītājs bijis Jānis Musts, attāls Arvīda radinieks. Pilsētas kapi Vaidavas krastā “Palejās” tad jau esot bijuši.
“Risināt jautājumu par Apes Meža kapsētu lauku teritorijā apņēmies pelmenders (pērminderis) igaunis Jaaks Lusts. Arī viņa kapavieta ir šeit. Tāpat te apglabāts pirmais kapu zvanītājs Jānis Brītiņš. Netālu bijušas viņa mājas, bet garāmplūstošo strautu vietējie šeit dēvēja par Brītiņupīti,” apgalvo A.Musts.
Viņa rīcībā ir ziņas par mācītāju Dombrovski, kurš 1936.gadā Apes Meža kapsētu iesvētījis. A.Musts apkopojis ziņas par kanceli, kas nojaukta padomju varas gados, par aku un kapsētas zvanu. Tas brīnumainā kārtā saglabājies no 1936. gada.
“Krustojumā, kur no Vidzemes šosejas gar kapsētu aizved lielceļš uz Zeltiņiem, pirms pusgadsimta bijusi nojume un baltas ģipša pionieru figūras,” stāsta pētnieks un rāda to senu fotogrāfiju.
Kā var savākt tik daudz vērtīgu materiālu? A. Musts lūdz cilvēkiem, lai atsūta ziņas par kapos apglabātajiem. “It īpaši, ja cilvēks bijis ievērojams sabiedrībā – izcils darba darītājs, skolotājs, mācītājs vai zvaniķis. Esmu uzzinājis, ka Meža kapos guldīti astoņi represētie, bet kapavietas zinu tikai diviem. Paldies visiem, kas bijuši atsaucīgi vēstures veidošanā! Dažreiz gan nākas iet klāt daudzkārt un atgādināt lūgumu. Ja nepieciešams, fotogrāfijas pārfotografēju un atdodu atpakaļ,” uzsver A. Musts.
Pa mazumiņam vien krājas ziņas Arvīda mapē – viena svarīga daļa Apes vēsturē. Bet kapsētas plānā rūpīgi tiek iezīmēta un ierakstīta katra noskaidrotā kapa kopiņa.
Par A. Musta paveikto priecājas arī Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas novadpētniecības materiālu apkopotāja Diāna Liepiņa. “Arvīda Musta krājumos atrodas kādreizējās Mazpūrena skolas un audzēkņu fotogrāfijas. Tās viņš uzticēja mums,” viņa saka.
Savukārt Arvīds ir apņēmies palīdzēt arī otras Apes kapsētas – Pilsētas kapu vēstures veidošanā, jo arī tā ir svarīga lappuse, ko būtu nepiedodami atstāt neizzinātu.
