Malienas pamatskolas skolotāja un Alūksnes rajona bioloģijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Inta Sināte nesen ir atgriezās no mācību – pieredzes ekskursijas Anglijā.
Malienas pamatskolas skolotāja un Alūksnes rajona bioloģijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Inta Sināte nesen ir atgriezās no mācību – pieredzes ekskursijas Anglijā. No Latvijas turp devās 48 cilvēku grupa, kurā pārsvarā bija bioloģijas skolotāju metodisko apvienību vadītāji.
“Mums bija speciāla ekskursijas programma – apmeklējām Oksfordas botānisko dārzu, Berlīnes zooloģisko dārzu, Griničas observatoriju un citas vietas, kas saistītas ar bioloģiju. Tagad, kad ceļojums ir beidzies, līdz augustam ir jāveic mājas darbs – jāizveido ekskursijas maršruts pa Latviju, izmantojot Anglijas braucienā gūtās atziņas. Pēc tam mēs kā bioloģijas skolotāji saņemsim starptautisku sertifikātu,” stāsta I. Sināte.
Alūksnes rajona bioloģijas skolotāju metodisko apvienību viņa vada apmēram 20 gadus.
Ar vienu kāju Austrumos, ar otru – Rietumos
Ekskursijā grupa bija deviņas dienas. “Uz Londonu braucām ar autobusu caur Lietuvu, Poliju, Vāciju, Beļģiju un Franciju. Ceļš bija nogurdinošs, jo sešas dienas vajadzēja pavadīt autobusā, tomēr esmu ļoti apmierināta ar redzēto un dzirdēto. Tā bija iespēja salīdzināt dzīves apstākļus Latvijā un Eiropas Savienībā, Anglijā pašas redzēto ar to, ko rāda televīzijā vai stāsta ziņās,” atzīst I. Sināte.
Viņa neslēpj sajūsmu par Beļģijas pilsētu Briseli. “Tā ir ļoti sakopta un skaista pilsēta. Apmeklējām arī Eiropas Savienības parlamenta ēku un aplūkojām mākslas galeriju, kur izvietotas raibās govis, kas pērn atradās Ventspilī,” saka I. Sināte.
Londonā bioloģijas skolotājai patika angļu pārvietošanās stils – pa ceļa kreiso pusi. “Visnepierastākais – transportlīdzekļi cits citu apdzen pa kreiso pusi. Satiksmes autobusos šoferi Londonā pārsvarā ir tumšas ādas krāsas cilvēki, kas savu darbu veic profesionāli. Man patika Griniča, kur bija iespēja stāvēt uz nulles meridiāna, ar vienu kāju atrodoties Austrumu, ar otru – Rietumu puslodē. Tajā vietā vislabāk varēja redzēt Anglijai raksturīgo miglu – pēkšņi tā ir gaiša, bet tikpat pēkšņi kļūst tumša, tā mijoties nepārtraukti. Savukārt Temzā vērojām paisumu un bēgumu. Uzskatu, ka Temza ir ļoti netīra upe. No attāluma redzējām arī karalisko kuģīti, kas brauca pa Temzu,” klāsta I. Sināte.
Dabas muzejā piedzīvo zemestrīci
Viņa norāda, ka Londonas Dabas muzejā nevienam apmeklētājam nav garlaicīgi. “Pie katras ekspozīcijas ir kāds datorizēts uzdevums. Piemēram, katram kukainim, piespiežot attiecīgu pogu, datorā parādās asinsrites sistēma, nervu sistēma un tās refleksu loki. Interesanti bija izveidota zemeslode, kur uzskatāmi attēlots, kā veidojas kalni un no kā zemeslode sastāv. Paši varējām izjust imitētu zemestrīci – atsevišķā telpā bija izvietoti dažādi priekšmeti, bet grīda kustējās. Mēs atradāmies trīs līdz četras balles stiprā zemestrīcē. Anglijā braucām arī cauri Eirotunelim ar aptuveno ātrumu 160 kilometri stundā. Brauciens ilga trīs līdz piecas minūtes,” atceras bioloģijas skolotāja.
I. Sināte uzskata, ka krāšņa pilsēta ar daudziem pakalniem un tradicionālo angļu mauriņu ir Oksforda. Tajā atrodas 39 koledžas. “Daudz laika pavadījām Oksfordas botāniskajā dārzā, kur aplūkojām dažādus savdabīgus augus. Caurbraucot Beļģijai, sajūsminājos par skaistajiem un lielajiem steika buļļiem. Šajā valstī cilvēki lielās plantācijās audzē kviešus, kukurūzu un lopbarības pupas. Savukārt angļiem raksturīga aitkopība, bet poļi lielā vairumā audzē sīpolus, dilles, kāpostus un ziedkāpostus. Katra valsts ir specializējusies kādā nozarē – Beļģijā audzē buļļus steikiem, piena govis – Vācijā un Polijā. Savdabīgi, ka dienas laikā nekur nav cilvēku, kas strādā pie mājas vai tīrumā. Bija patīkami braukt pa Beļģijas ceļiem, jo tie visi izgaismoti ar laternām. Beļģijā apskatījām arī Zinātņu muzeju,” stāsta I. Sināte.
Eiropas modes puķe ir pelargonija
Viņa priecājas par ātro un vienkāršo valstu robežu šķērsošanu Eiropas Savienībā, jo parasti tas ceļotājiem sagādā daudz neērtību. “Vismaz kaut ko iegūsim, ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Pārliecinājos par sen zināmo patiesību, cik nozīmīgi ceļojot ir zināt svešvalodas, tādēļ visiem jauniešiem iesaku tās mācīties. Jo vairāk valodas zina, jo labāk,” iesaka skolotāja.
Ceļojuma laikā viņa ievēroja, ka pašlaik Eiropā modes puķe ir pelargonija. “Šie ziedi bija dēstīti visur: podos uz balkoniem, pie Lielbritānijas karaļpils un citur. Apstādījumos tās izskatās skaisti. Puķu podi Anglijā ir sakārti arī visos elektrības stabos apmēram divu metru augstumā no zemes. Bet arī Anglijā, tāpat kā Latvijā, cilvēki ir dažādi. Vienam pie mājas ir perfekts mauriņš un dārzs, bet citam dārzā var atrast dažādas nezāles. Eiropai raksturīgs arī liels velosipēdistu skaits. Šiem satiksmes dalībniekiem ir izbūvēti speciāli ceļi,” savus novērojumus stāsta I. Sināte.
“Atpakaļceļā iegriezāmies Brigē – Ziemeļu Venēcijā, kur ir daudz kanālu. Brige pasaulē ir pazīstama ar savu knipelēšanas mākslu. Diemžēl kad mēs ar laivu braucām pa kanālu, bija lietains laiks, tādēļ izbaudīt brauciena burvību pilnībā neizdevās,” saka I. Sināte.
Malienas pamatskolas bioloģijas skolotājai patīk vardes, tādēļ mājās viņai ir suvenīru – vardīšu kolekcija. Viņa ir priecīga, ka pēc ceļojuma uz Angliju kolekcija ir papildināta ar diviem jauniem eksponātiem – no Zinātņu muzeja un Varšavas.
“Esmu pateicīga Alūksnes rajona Izglītības pārvaldes darbiniecēm par sniegto finansiālo un morālo atbalstu. Man šis nebija pirmais ārzemju ceļojums. Savulaik esmu bijusi Austrijā. Sapnis ir aizbraukt uz Skandināviju, aiz polārā loka. Agrāk krāju naudu ceļojumam uz Kuriļu salām, bet deviņdesmitajos gados, kā jau vairumam latviešu, arī man tā “pazuda”,” saka I. Sināte.
