“Mana Aptieka & Apotheka” veselības indekss, kurš izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS,” atklāj, ka kopumā 64 procenti Latvijas iedzīvotāju mēdz lietot medikamentus, nekonsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. Apskatot datus ģeogrāfiskā griezumā, visbiežāk šādi “grēko” valsts lauku apvidos dzīvojošie iedzīvotāji (72 procenti). Starp šiem 64 procentiem aptaujāto 57 procenti iedzīvotāju atzīst, ka šādi zāles mēdz lietot dažkārt, bet 7 procenti – bieži. Daži cilvēki medikamentus, nekonsultējoties ar ārstu, izvēlas iegādāties aptiekās, bet citi izmanto internetveikalu pakalpojumus.
Agnese Ritene, aptieku tīkla “Mana aptieka” sertificēta farmaceite:
Jāapzinās zāļu lietošanas nepieciešamība
Aptaujas dati liecina, ka absolūtais iedzīvotāju vairākums mēdz lietot zāles uz savu galvu, tomēr es gribētu ticēt, ka zāļu pirmreizējā pirkuma brīdī katrs no viņiem ir saņēmis farmaceita konsultāciju, un, ja simptomi ir atkārtojušies, tad ir bijusi pieredze un zināšanas par pareizu zāļu lietošanu. Farmaceitus satrauc gadījumi, kad pacienti ar ilgstošiem slimību simptomiem uz savu galvu lieto bezrecepšu medikamentus vai uztura bagātinātājus, neprasot padomu ārstam vai aptiekāram. Personas veselības stāvoklim nepiemēroti vai nepareizos daudzumos lietoti medikamenti var nodarīt lielu kaitējumu veselībai. Pat tad, ja cilvēks jūtas drošs par savām zināšanām par konkrētajiem simptomiem un zāļu lietošanu, farmaceita konsultācija nāks par labu, turklāt aptieku darba laiki sniedz iespēju to saņemt ātri un ērti. Farmaceiti spēs palīdzēt gan jautājumos, kas saistīti ar zāļu lietošanu, gan neskaidrībās ar slimību simptomiem, nosakot, kuros gadījumos steidzami jādodas pie ārsta. Iespējams, ka laukos dzīvojošajiem cilvēkiem nav tik pieejams ārsta vai farmaceita padoms, jo aptieku ir mazāk nekā pilsētās. Pieļauju, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir vairāk informēti par veselīga dzīvesveida paradumiem, kas sevī ietver ne tikai pareizus ēšanas paradumus un fiziskās aktivitātes, atkarību neesamību, bet arī regulārus ārsta apmeklējumus. Katram pacientam jāapzinās, ka katru zāļu lietošanas nepieciešamība ir izvērtējama, ņemot vērā simptomus, vecumu, veselības stāvokli. Nepareiza zāļu lietošana var būt bīstama.
Rūta Vanaga, ģimenes un arodslimību ārste:
Medikamentus pārdod arī citos veikalu tīklos
Aptiekā nopērkamās zāles ir reģistrētas, bet nezinu gan, kā ir ar zālēm, kuras var iegādāties internetā. Cilvēki mēdz arī konsultēties aptiekā, lai iegādātos medikamentus. Aptiekās var iegādāties vairākus bezrecepšu medikamentus, piemēram, pretsāpju zāles. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja problēma ir hroniska, tās pamatā ir kāda ilgstoša problēma, būtu jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu iemeslus un to, kādi medikamenti jālieto. Nebūtu vēlams pašiem sevi ārstēt ļoti ilgstoši. Jāuzsver, ka var pārdozēt arī vitamīnus – cilvēkiem var rasties alerģiska reakcija, tāpēc arī uztura bagātinātāji un vitamīnu kompleksi nav nemaz tik nekaitīgi. Ne visi cilvēki panes visus vitamīnus. Nereti cilvēki izvēlas vairākus vitamīnu kompleksus – locītavām, sirdij un tā tālāk, bet to sastāvs mēdz dublēties, un tas ir jāņem vērā. Man cilvēki ir jautājuši, vai viņiem vajadzētu lietot kādus medikamentus, kurus viņi redzējuši kādā reklāmā vai bukletā. Jāatzīst, ka pašreiz šādu medikamentu reklāmu ir ļoti daudz. Esmu redzējusi, ka medikamentus pārdod arī citos veikalu tīklos, ne tikai aptiekās. Nezinu gan, kāda šiem medikamentiem ir izcelsme, jo tie “nenāk” caur aptieku tīklu. Par laimi, manā praksē nav bijis gadījumu, kad cilvēki pie manis vērstos tādēļ, ka būtu neapdomīgi lietojuši apšaubāmas izcelsmes medikamentus.
Alūksniete, kura vēlējās būt anonīma:
Neesmu konsultējusies ar ārstu
Nesen iegādājos internetā zāles, kuras veidotas uz augu bāzes. Tās varētu būt drošas, taču, apspriežoties ar ārstu, manī radās šaubas. Ārsts pauda bažas, ka ne vienmēr dabas velšu medikamenti ir tie drošākie. Arī tās ir vielas, kuras var izraisīt dažādas reakcijas. Ķīmiskajiem preparātiem ir veiktas dažādas pārbaudes, bet dabiskie preparāti parasti nav tik ļoti pētīti. Līdz ar to uzskats, ka dabas velšu medikamenti vai uztura bagātinātāji nenodarīs neko ļaunu, nav nemaz tik patiess. Esmu internetā pasūtījusi arī dažādus vitamīnus, un jāatzīst, ka neesmu pirms tam konsultējusies ar ārstu. Esmu pati izsecinājusi, ka man kādā dzīves posmā vajadzētu vairāk B, C vai kāda cita vitamīna, dzelzs, selēna un tā tālāk. Informāciju meklēju internetā un neuzskatu, ka internetā medikamentus iegādājas mazāk izglītoti cilvēki. Gluži otrādi – mēs paši pētām, lasām dažādus rakstus. Mēs vērojam, kā jūtamies un ko tas varētu nozīmēt. Protams, varbūt mūsu iegādātie vitamīni vai medikamenti nodarīs mums lielāku kaitējumu, nekā vienreiz aiziešana pie ārsta. Reiz devos pie ārsta un teicu, ka man sāp vēders. Man ieteica nopirkt “nošpu” un dzert to kādu laiku: ja nepāriešot, lai nāku vēl. Varbūt, pasūtot kādus uztura bagātinātājus internetā, tajā laikā es iegūtu tikpat vai vēl vairāk pozitīva efekta. Daudz kas ir atkarīgs no paša cilvēka. Ir tādi, kuri apdomīgi izvērtēs, ko iegādāties, bet ir tādi, kuri nodarīs sev lielu kaitējumu.
